Foto - Luīze Lismane
 
Māksla
24.05.2017

Klusuma pauzes mākslinieka sarunā

Komentē
0


Viens no nozīmīgākajiem notikumiem mūsdienu mākslā – Starptautiskā Venēcijas biennāle – šogad notiek jau 57. reizi, pavisam kopā atainojot 85 valstu nacionālos paviljonus. Tās centrālā izstāde apvieno 120 māksliniekus franču kuratores Kristīnes Maselas redzējumā, kas mākslas pārpilno gaisotni akcentē ar saukli "Viva Arte Viva"! Tādējādi norādot, ka biennāles fokusā ir pats mākslinieks un māksla per se ar visām no tā izrietošajām sekām, tas ir, bezrūpīgu, vizuāli un estētiski blīvu gaisotni, ko ik pa brīdim pāršķeļ individuālu un personisku pārdzīvojumu (vai piedzīvojumu) piezīmes, kas vairāk gan šķiet kā nejaušības. Biennāles mākslas paviljonus apmeklēju divreiz, jo ar vienu reizi nepietiek nedz laika, nedz uzmanības, lai pilnvērtīgi iedziļinātos detaļās, līdz nonāku ierastajā strupceļā, kur visa ir par daudz un vienlaikus – arvien vēl nepietiek. Un šī duālā sajūta turpināsies līdz pat mājupceļam.

Venēcijas biennāles centrālo izstādi kuratore Kristīne Masela sadala 9 epizodēs, kas diemžēl vairāk sevi attaisno kā vien burtisku ceļvedi cauri arsenāla teritorijai. Līdz galam neizveidots (vai nenolasīts) scenogrāfiskais kopstāsts robežojas ar tādām trivialitātēm kā Krāsu paviljonā izvietota melnu objektu instalācija, videomateriāls ar ūdenī peldošu krāsainu balonu rindu un milzu kamolu siena visā varavīksnes krāšņumā. Estētiski un atmiņā paliekoši, bet izstādes kopējā noskaņā – pārāk paredzami, lai būtu interesanti. Vairāk mani savaldzina tādi darbi kā ASV mākslinieka Čārlza Atlasa dualitāte videoinstalācijās, piemēram, 44 dažādi saulrieti samontēti videodarbā "Kiss the Day Goodbye", pretnostatot to viņa 2013. gadā filmētajai slavenā Ņujorkas transvestīta "Lady Bunny" uzstāšanās īsfilmai.

Patīkama ir gandrīz nejūtamā pāreja starp māksliniekiem un spēja harmoniski apvienot blakus esošos paviljonus, kas vairāk izdevies tieši starp Čīli, Gruziju, Kosovu un Īriju, Latviju, Itāliju. Čīles paviljonu ievada brīdinoši neona uzraksti, ko tālāk risina Bernardo Ojarzuna instalācija "Werken" – tradicionālo masku rindas, kuras var uztvert gan kā atsauci mapučes kopienai, gan imigrantu apspiestībai, gan paslēpju situācijai kopējā sabiedrības kontekstā. Sekojošais Gruzijas paviljons ar Vaļiko Čačkhjana instalāciju "Living Dog Among Dead Lions" atsauc atmiņā Jaunā Rīgas teātra izrādes "Brodskis/Barišņikovs" scenogrāfiju – eksponēta pamesta koka veranda ar nemitīgi pilošām ūdens tērcītēm no jumta. Iekšpus palikušie iedzīves priekšmeti samirkuši, savilkušās tapetes lēnām atlobās no sienām, radot vizuālu nostalģiju – tie ir cilvēka kā indivīda iekšējie pārdzīvojumi, kas no ārpuses var pat nebūt nojaušami. Savukārt blakus novietotais Kosovas paviljons, kur no koka paletēm uzbūvētā telefona būdiņa ir mākslinieka Sisleja Ksafas "Lost and Found" atgādinājums par Kosovas karu, kurā pazuda vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Konceptuāli lakoniski, vizuāli skaļi un pavisam personiski par globālo tukšumu un apmaldīšanos identitātes labirintos. Par tiem visiem jautājumiem, uz kuriem nav atbilžu (un, ļoti iespējams, nekad arī nebūs).

Īrijas paviljons ir scenogrāfiski nostrādāts, iespaidīgs savā konstrukcijā un naratīva daudzslāņainībā, tieši pirms Latvijas paviljona, ko pārstāv Miķelis Fišers. Mūsu paviljona uzdotais jautājums "What Can Go Wrong" izaicina un provocē apmeklētāju, pie sevis pasmīkņā un sižetiski turpinās Itālijas paviljonā – 3 mākslinieku kopdarbā "Il mondo magico", kur mūsdienīgi interpretēta 1948. gada Ernesto de Martīno grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Kamēr tās autors pēta un apraksta seno civilizāciju šamaniskos rituālus un personīgās mitoloģijas, itāļu mākslinieks Roberto Kuogi to interpretē milzīgā, uzpūstā plastikāta labirintā, kura kamerās eksponēti Frankenšteina cienīgi, trūdoši cilvēku ķermeņi. Nosaukums "Imitation of Christ" norāda, ka to proporcijas un pozas veidotas asociācijās ar Jēzu Kristu. Vai arī tēlaināk – par iespējamo cilvēces augšāmcelšanos.

Īslaicīgums pretstatā bezgalībai parādās arī "Giardini" esošajā Izraēlas paviljonā, kurā mākslinieks Gels Veinšteins izveidojis instalāciju "Sun Stand Still". Pelējuma smaka iecērtas, jau pārkāpjot paviljona slieksnim, tā dabīgā tekstūra un toņu pārejas veido savu ģeogrāfiju pāri absolūti tukšai grīdai un sienām. No "Giardini" ekspozīciju grupas visizteiksmīgāko nospiedumu atstāj Krievijas paviljons ar Griša Bruskina figurālo kompozīciju augšstāvā un tajā esošo prožektoru gaismu spēli, kas gana atklāti pauž kritiku par politiskajiem notikumiem vēsturē un izgaismo mūsdienu situāciju. Savukārt Krievijas paviljona apakšstāvā izvietotā figurālā grupa ar nosaukumu "Blocked Content" izstrādāta konceptuāli lakoniski un mūsdienīgi. Tajā ir balti ķermeņi, atainoti traumatiskās pozās, marķēti ar dažādiem bloķēšanas iemesliem. Pret tiem vēršot telefonu ar "Recycle Group" veidoto aplikāciju, atainojas agresīvas epizodes. Ekspozīcijas daļa demonstrē mūsdienu satura cenzūru ne tikai interneta vidē, bet arī atsaucas Dantes Aligjēri deviņiem elles lokiem, no kuriem pēdējais iedalās četrās joslās un bija paredzēts visu veidu nodevējiem.

Noteikti pamanāms ir arī Korejas paviljons, kura ārējā fasāde noklāta ar mākslinieka Kodija Čoja neona izkārtnēm Lasvegasas cienīgā instalācijā "Venetian Rhapsody". Vienu no reklāmām pie ieejas veido uzraksti "pole dance, free video TV", "free narcissistic people, free peep show, major credit cards, free orgasm, welcome!". Paviljona iekšpusē ir vairāku mākslinieku istabas, kas katra vēstī par atšķirīgām tēmām un tomēr kopīgi sasaucas vienā – cilvēka iekšējā brīvība. Teicama reference ir Lī Vana instalācija "Proper Time" – tajā izvietoti 670 personu pulksteņi, dokumentāli balstoties uz intervijām, pēc kurām katram individuāli pielāgots rādītāju ātrums. Tā, piemēram, kanādieša bezdarbnieka laika ritējums ir krietni lēnāks par Malaizijas apsarga dzīves ritmu. Pulksteņa tikšķu sanoņā var tikai pārcilāt, cik straujš ir tevis paša dzīves ritējums un vai tas vēl rāda rītu vai jau vakarpusi.

Eleganti smalka un asprātīga ir japāņu mākslinieka veidotā "Turned Upside Down, It's a Forest" ekspozīcija, kas aizsākas ar it kā nejaušu zeķīti uz paviljona uzraksta pie ieejas. Pirms ieiešanas pašā paviljonā ir kāpnes, kurās sastājusies apmeklētāju rinda. Kā vēlāk izrādās, tur nostājoties iespējams paviljona iekšpusē esošo ekspozīciju vērot grīdas līmenī, tas ir, no apakšas. Miniatūrās, trīsdimensionālās izstādes detaļas rada vistiešāko atsauci uz kultūru, aicina mainīt perspektīvu uz apkārtējo vidi un izvērtēt, cik ļoti tā spēj būt subjektīvi mainīga tikai no paša redzespunkta. Netālu eksponētais galds reprezentē Hirošimas traģēdiju, kas ir mākslinieka Takahiro Ivasaki izcelsmes vieta.

Biennāles piesātinājumā īpaši izteiksmīgi izceļas Francijas paviljona izsmalcinātā atturība ar dizainētu skaņu studijas konstrukciju, kas ir arhitektoniski un tonāli precīzi niansēta. To modelējis franču tēlnieks Ksavjē Veijāns, papildinot ar mūzikas instrumentiem. Biennāles laikā tā pulcēs vairāk nekā 100 mūziķu, par centrālo elementu izvēršot netveramo un neatkārtojamo – skaņas mākslu.

Kontrasti starp estētisko un viegli šķebinošo; starp materiāli nospiedošo un īslaicīgo, gaistošo; starp vizuāli pārblīvēto un lakoniski minimālo; starp brīvību un cenzūru; starp domas atvērtību un priekšstatos dogmatisko; starp personiski ievainojošo un globāli vispārinošo – tā varētu bezgalīgi turpināt, jo tieši šajās pretstatu attiecībās veidojas mākslas biennāles pamatvērtība. Un tomēr visatšķirīgākā – un tāpēc vērtīgākā – vēl aizvien ir saruna starp pašu mākslinieku un viņa mākslas vērotāju, saruna, kurā nozīme ir ne tik daudz jau izrunātajam, bet vairāk gan tam, kas ietilpa klusuma pauzēs. Un pāri tam visam – mūžīgi mūžos māksla.

Luīze Lismane

Luīze Lismane studē Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes maģistrantūrā un strādā Rīgas pašvaldības izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa". Brīvajā laikā turpina meklēt atbildes jautājumiem – kas i...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!