Recenzija
04.05.2015

Kara piezīmes par sāpīgām tēmām

Komentē
0

"Krievijas iebrukums Ukrainā", "Agresija un pārmaiņas Ukrainā", "Krīze Ukrainā" – apmēram pirms gada, kad sākās karadarbība Ukrainā, Latvijas interneta medijos parādījās sadaļas ar šādiem un līdzīgiem nosaukumiem. Tagad, gadu vēlāk, šo sadaļu regulāra caurskatīšana vai īsu, neauglīgu diskusiju uzvirmošana jau kļuvusi par negribētu, bezspēcības sajūtu raisošu rutīnu – būt informētam par Ukrainas karu, spēt kvalitatīvi par to diskutēt vai domāt ir nepatīkami, biedējoši un grūti, tomēr svarīgi. Iespējams, tieši šo iemeslu dēļ pagājušā gada novembrī "Dirty Deal Teatro" paziņoja par to, ka uzsāk jaunu projektu – "Kara piezīmes".

"Kara piezīmes" ir deviņu izrāžu sērija, kas tika sākta 5. decembrī – katru mēnesi notiek vienas ar Ukrainas kara tēmu saistītas lugas lasījums, pēc tam notiek diskusija, kurā piedalās lugas veidotāji, eksperti un diskusijas skatītāji. Pagaidām notikuši pieci šādi lasījumi, no tiem pēdējais – 2. aprīlī ar nosaukumu "Edgars dodas karot".

"Edgars dodas karot" ir Justīnes Kļavas luga, ko iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko. Tā kā katras lugas iestudēšanai "Kara piezīmēs" atvēlēts diezgan maz laika, šie pasākumi tiek dēvēti nevis par izrādēm, bet lasījumiem; uz lasījumu var ierasties ikviens, kurš laikus ticis pie biļetes, kas pieejamas bez maksas. Interese par "Kara piezīmēm" ir liela, un "Dirty Deal Teatro" šaurajās telpās daudziem gribētājiem vietas nepietiek, tādēļ lugu lasījumiem tiešraidē iespējams sekot portālā "Delfi.lv".

Kļavas luga stāsta par diviem jauniešiem – Edgars ir septiņpadsmit gadu vecs rīdzinieks, kas, sava vectētiņa, Otrā pasaules kara veterāna, iedvesmots, vēlas doties karot uz Krimu seperātistu pusē un līdzi ņemt savu pāris gadu jaunāko bērnības draudzeni. Dramaturģiski Ukrainas kara tēmai lugā ir salīdzinoši maza nozīme, daudz lielāks uzsvars likts uz abu jauniešu attiecību sarežģījumiem, kuriem karš kalpo gan par fonu, gan katalizatoru.

Edgara un viņa draudzenes skatījums uz karu ir ļoti romantizēts un bērnišķīgi naivs – diskusijas dalībnieki, to raksturojot, pat lieto vārdu "infantils". Kara vietu lugā tikpat labi varētu ieņemt jebkāds cits gana grandiozs "projekts", jo Edgaram karš ir tikai iespēja dzīvot "īsto dzīvi" un būt daļai no kaut kā lielāka un svarīgāka.

Šāds uzstādījums lugai, kas rakstīta kā komēdija, ir nepieciešams, lai tīņu strīds un attiecību peripetijas nekļūtu par prastu, neveiklu un ne visai smieklīgu joku, tomēr izvēlētais skatpunkts netieši uzdod vēl kādu būtisku jautājumu: cik reālistiski ir pašu lugas skatītāju – tēmā acīmredzot padziļināti ieinteresētu cilvēku – uzskati par karu un cik daudz šo skatījumu veido apzināti vai neapzināti konstruētas ilūzijas un stereotipi.

Šo jautājumu akcentē arī abu tēlu portretējums – Edgars ir krievu izcelsmes jaunietis, tomēr ne viņa ārienē, ne viedoklī, ne biogrāfijā un pat ne runas manierē šo faktu nekas nenodod, tas gluži nejauši tiek atklāts sarunas laikā. Savukārt Edgara draudzene ir gan aktīva kristiete, gan aizrautīga uzdzīvotāja. Šie raksturlielumi, ko skatītājs, stereotipiski domājot, nav radis savienot, nemanāmi novirza uzmanību no attiecību drāmas, liekot domāt, cik daudz vai maz var ticēt saviem iespaidiem par pavisam vienkāršām un ikdienišķām lietām un cik daudz vai maz var ticēt ļoti pastarpinātajiem priekšstatiem un iegūtajām informācijas druskām par karu un tā norisi.

Luga par Ukrainas karu nestāsta tieši, bet parāda, kā tas ietekmē abus jauniešus, kurus Krimas notikumi pēc būtības nemaz tik ļoti neinteresē. Viņu dzīvei karš piešķir papildu dimensiju, un tāpēc šajā gadījumā interesants un diskusijas vērts ir nevis karš pats par sevi, bet gan cilvēks kara laikā. Šāds tēmas pieteikums lieliski demonstrē "Kara piezīmju" ideju – saprast, kā runāt par karu un kāpēc to darīt ir svarīgi.

Diemžēl lasījuma laikā brīžiem ir manāmi līdz galam nepārdomāti sižeta pavedieni, kas gana nopietnu kaitējumu lugas koptēlam nerada, tomēr liek vēlēties īstu iestudējumu, kura sagatavošanai būtu atvēlēts pietiekami daudz laika.

Kad lasījums beidzies, pēc neliela pārtraukuma uz diskusiju tiek aicināts lugas režisors, dramaturģe un eksperti – portāla "Manabalss.lv" vadītāja Madara Peipiņa, kas nupat atgriezusies no Ukrainas, un Austrumeiropas politikas pētniecības centra direktors Andis Kudors. Diskusiju vada labas pārvaldības un līderības eksperte Inese Voika.

Šajā lasījumā diskusija ir vājākā pasākuma daļa – tai trūkst skaidras virzības un gultnes, kas bija skaidri jūtama lugā. Šeit nav konkrētu jautājumu vai pārdomātu izteikumu, kas raksturo labu diskusiju, ir tikai ļoti vispārīgi un tematiski haotiski viedokļi, kuros trūkst svaiga vai dziļāka skatījuma uz problēmu. Tā kā katru reizi cita ir ne tikai "Kara piezīmēs" lasītā luga, bet arī diskusijas vadītājs un dalībnieki, ir tikai pamatoti cerēt, ka šīs diskusijas mēdz būt arī krietni kvalitatīvākas, viedokļu dažādību diskusijā nodrošina skatītāju biežā iesaistīšanās ar jautājumiem un komentāriem.

Neatkarīgi no diskusiju kvalitātes "Kara piezīmes" ir projekts, kas veiksmīgi atradis aktuālu tēmu ar plašu interesentu loku, kuri turpinās lasījumus apmeklēt arī atlikušās četras reizes. "Kara piezīmes" ir uzskatāms apliecinājums tam, ka māksla (un dramaturģija) ir īstais medijs, kurā runāt par sarežģītām, sāpīgām tēmām, jo ļauj tām pietuvoties netieši, caur metaforām, bet uzdot daudz konkrētākus un svarīgākus jautājumus, līdz kādiem, iespējams, nebūtu iespējams nonākt tikai diskusijas ceļā.

5. maijā plkst. 19:00 notiks projekta "Kara piezīmes" sestais un šīs sezonas pēdējais pasākums, kurš atšķirībā no iepriekšējiem notiks krievu valodā. Sestajās "Kara piezīmēs" tiks izpildīts dramaturga Sergeja Timofejeva radītais teātra teksts par Ukrainas notikumiem un to ietekmi uz Latviju. Lasījumu iestudē režisors Viesturs Meikšāns. Pēc lasījuma notiks diskusija latviešu valodā, kurā piedalīsies juriste, cilvēktiesību praktiķe Elizabete Krivcova, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis, režisors Viesturs Meikšāns, kā arī skatītāji. Diskusiju vadīs labas pārvaldības un līderības eksperte Inese Voika.

Tēmas

Andrejs Vīksna

Andrejs Vīksna ir "Satori" redaktors. Mēdz rakstīt prozu un par prozu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!