Buks Artis
pirms 6 gadiem
Reitinga augšgalā pieminētajā Niderlandē ir ļoti interesanta t.s. divkoridoru pamat- un vidējā izglītība:
Pirmkārt, jebkuru huligānu, kurš runā pretī skolotājiem, terorizē klasesbiedrus, neļaujot tiem mācīties, vai pat uzbrūk skolotājam (visai nesen Latvijā bija gadījums, kad skolēni piekāva skolotāju, un skola bija bezspēcīga - nav līdzekļu, kā šādos gadījumos sodīt), izmet no skolas momentā. Tb tas, kas pie mums ir ikdiena, tur vienkārši neesot iespējams.
Otrkārt, aptuveni 12 gadu vecumā skolēni tiek testēti (tests vienots visā valstī - nav obligāts, taču tiek ņemts vērā) un, atkarībā no testa rezultātiem un pamatskolas rekomendācijas, vēlāk var turpināt mācības dažādu tipu vidusskolās. Tādu ir gana daudz, taču dominē 3 hierarhiski vidusskolu pamattipi, piemēroti dažādiem audzēkņu tipiem:
1) Ar 6 gadu zinātņu pamatu apmācības programmu, kuras absolvēšanas diploms dod tiesības turpināt mācības universitātē.
2) Ar 5 gadu vispārējās izglītības pamatu apmācības programmu, kuras absolvēšanas diploms dod tiesības turpināt mācības augstākās izglītības mācību iestādē (institūtā, akadēmijā, taču ne universitātē). Pēc šādas skolas absolvēšanas ir iespēja mācīties vēl papildus gadu, lai varētu iestāties universitātē.
3) Ar 4 gadu profesionālās izglītības pamatu apmācības programmu, kuras absolvēšanas diploms dod tiesības turpināt mācības tikai vidējās profesionālās izglītibas skolās.
Kā arī speciālā izglītības programma bērniem ar psihiskām un/vai fiziskām novirzēm, tb īpašām vajadzībām (tipa, palīgskola). Ir teorētiska iespēja apmācības gaitā pāriet uz kādu no iepriekš minētajām skolām, taču praksē tas neesot pārāk izplatīti.
Pirmā tipa skolās uzņem tikai tos, kam ir sākumskolas rekomendācijas un testa rezultāti virs 90% ballēm testā, t.i. 10% testā labākie (90% rezultāts testā nozīmē, ka tikai 10% par tevi ir zinošāki). Mācības 1. tipa skolā netiek uzskatītas par ko sociāli īpaši prestižu (iespējams tāpēc, ka pēc skolas absolvēšanas dzīves līmenis nav īpaši atkarīgs no izglītības), bet tiek uzskatīta par iespējas došanu talantīgākajiem, kas 2. un 3. līmeņa skolās būtu spiesti turēties vidējā līmenī un nespētu realizēt savu potenciālu. Tiem, kuri nesasniedz šo 90% līmeni, ir iespēja mācīties 1. un 2. tipa skolu jauktā klasē, kuru pēc pirmā mācību gada sadala 1. un 2. tipa programmā. Programma kopumā īpaši neatšķiras ne stundu skaita ziņā, ne mācību priekšmetu izvēles ziņā, taču pa lielam gandrīz katra skola sadalīta pēc "divu korpusu" principa: ģimnāzijā un atenejā. Programmas principā vienādas (tikai ģimnāzijā papildus nāk latīņu valoda 6 gadus 3 stundas nedēļā un sengrieķu valoda 5 gadus 3 stundas nedēļā), taču ģimnāzijā ir intensīvāka stundu slodze kā arī daudz vairāk patstāvīgo uzdevumu, t.i. augstākas prasības, tāpēc uzņemti tiek testā labākie no šīs skolas. Kas mācību procesā nespēj vai negrib, to momentā no ģimnāzijas ārā uz ateneju, lai netraucē mācīties pārējiem (vai no atenejas uz profeni, bet no tās uz palīgskolu). Pēc 4 gadu mācībām skolā var izvēlēties specializāciju 4 virzienos: tehniskā, bioloģija, sociālā vai kultūras. Lielāko daļa skolu finansē valsts, atkarībā no skolnieku skaita skolā.
Mācības 1. tipa skolā netiek uzskatītas par ko sociāli īpaši prestižu (iespējams tāpēc, ka pēc skolas absolvēšanas dzīves līmenis nav īpaši atkarīgs no izglītības), bet gan par iespējas došanu talantīgākajiem, kas 2. un 3. līmeņa skolās būtu spiesti turēties vidējā līmenī un nespētu realizēt savu potenciālu. Pamatprincips ir nenonivelēt visus vienā masu izglītības standartā, kur nespējīgos "aiz ausīm" vel līdz vidējam līmenim, reizē arī spējīgākos piespiežot palikt uz vietas attīstībā, bet gan dot iespēju izmantot skolēna potenciālu tam vispiemērotākajā virzienā. Un novērst situāciju, kad viens otram traucē mācīties.
Manuprāt interesanta sistēma. Pat pērt it kā nevajag (kaut esmu par miesassodiem pamatskolā kā neizbēgamu nepieciešamību).
Pirmkārt, jebkuru huligānu, kurš runā pretī skolotājiem, terorizē klasesbiedrus, neļaujot tiem mācīties, vai pat uzbrūk skolotājam (visai nesen Latvijā bija gadījums, kad skolēni piekāva skolotāju, un skola bija bezspēcīga - nav līdzekļu, kā šādos gadījumos sodīt), izmet no skolas momentā. Tb tas, kas pie mums ir ikdiena, tur vienkārši neesot iespējams.
Otrkārt, aptuveni 12 gadu vecumā skolēni tiek testēti (tests vienots visā valstī - nav obligāts, taču tiek ņemts vērā) un, atkarībā no testa rezultātiem un pamatskolas rekomendācijas, vēlāk var turpināt mācības dažādu tipu vidusskolās. Tādu ir gana daudz, taču dominē 3 hierarhiski vidusskolu pamattipi, piemēroti dažādiem audzēkņu tipiem:
1) Ar 6 gadu zinātņu pamatu apmācības programmu, kuras absolvēšanas diploms dod tiesības turpināt mācības universitātē.
2) Ar 5 gadu vispārējās izglītības pamatu apmācības programmu, kuras absolvēšanas diploms dod tiesības turpināt mācības augstākās izglītības mācību iestādē (institūtā, akadēmijā, taču ne universitātē). Pēc šādas skolas absolvēšanas ir iespēja mācīties vēl papildus gadu, lai varētu iestāties universitātē.
3) Ar 4 gadu profesionālās izglītības pamatu apmācības programmu, kuras absolvēšanas diploms dod tiesības turpināt mācības tikai vidējās profesionālās izglītibas skolās.
Kā arī speciālā izglītības programma bērniem ar psihiskām un/vai fiziskām novirzēm, tb īpašām vajadzībām (tipa, palīgskola). Ir teorētiska iespēja apmācības gaitā pāriet uz kādu no iepriekš minētajām skolām, taču praksē tas neesot pārāk izplatīti.
Pirmā tipa skolās uzņem tikai tos, kam ir sākumskolas rekomendācijas un testa rezultāti virs 90% ballēm testā, t.i. 10% testā labākie (90% rezultāts testā nozīmē, ka tikai 10% par tevi ir zinošāki). Mācības 1. tipa skolā netiek uzskatītas par ko sociāli īpaši prestižu (iespējams tāpēc, ka pēc skolas absolvēšanas dzīves līmenis nav īpaši atkarīgs no izglītības), bet tiek uzskatīta par iespējas došanu talantīgākajiem, kas 2. un 3. līmeņa skolās būtu spiesti turēties vidējā līmenī un nespētu realizēt savu potenciālu. Tiem, kuri nesasniedz šo 90% līmeni, ir iespēja mācīties 1. un 2. tipa skolu jauktā klasē, kuru pēc pirmā mācību gada sadala 1. un 2. tipa programmā. Programma kopumā īpaši neatšķiras ne stundu skaita ziņā, ne mācību priekšmetu izvēles ziņā, taču pa lielam gandrīz katra skola sadalīta pēc "divu korpusu" principa: ģimnāzijā un atenejā. Programmas principā vienādas (tikai ģimnāzijā papildus nāk latīņu valoda 6 gadus 3 stundas nedēļā un sengrieķu valoda 5 gadus 3 stundas nedēļā), taču ģimnāzijā ir intensīvāka stundu slodze kā arī daudz vairāk patstāvīgo uzdevumu, t.i. augstākas prasības, tāpēc uzņemti tiek testā labākie no šīs skolas. Kas mācību procesā nespēj vai negrib, to momentā no ģimnāzijas ārā uz ateneju, lai netraucē mācīties pārējiem (vai no atenejas uz profeni, bet no tās uz palīgskolu). Pēc 4 gadu mācībām skolā var izvēlēties specializāciju 4 virzienos: tehniskā, bioloģija, sociālā vai kultūras. Lielāko daļa skolu finansē valsts, atkarībā no skolnieku skaita skolā.
Mācības 1. tipa skolā netiek uzskatītas par ko sociāli īpaši prestižu (iespējams tāpēc, ka pēc skolas absolvēšanas dzīves līmenis nav īpaši atkarīgs no izglītības), bet gan par iespējas došanu talantīgākajiem, kas 2. un 3. līmeņa skolās būtu spiesti turēties vidējā līmenī un nespētu realizēt savu potenciālu. Pamatprincips ir nenonivelēt visus vienā masu izglītības standartā, kur nespējīgos "aiz ausīm" vel līdz vidējam līmenim, reizē arī spējīgākos piespiežot palikt uz vietas attīstībā, bet gan dot iespēju izmantot skolēna potenciālu tam vispiemērotākajā virzienā. Un novērst situāciju, kad viens otram traucē mācīties.
Manuprāt interesanta sistēma. Pat pērt it kā nevajag (kaut esmu par miesassodiem pamatskolā kā neizbēgamu nepieciešamību).
ieva_g
pirms 6 gadiem
Ļoti laba sistēma. Skolotājiem nav problēmu rekomendēt skolēnus dažādām grupām pat bez testiem, bet KĀ pierādīt šo skolēnu vecākiem, ka tas ir pamatoti, par to komentārā nav ne vārda. Skolēni labprāt mācīsies sev piemērotā grupā, netiks traumēti ar vērtējumiem utt. Cīņa par kaut kādu abstraktu "vērtējumu", vietu "rangu tabulā" (daļēji "pateicoties" e-klasei) mūsu valstī ir sasniegusi hipertrofētu virsotni, manuprāt. Pašvērtējums ir pilnībā kapitulējis...
dzimmijs13
pirms 6 gadiem
Nesanāks tāpēc ka nevēlamies mainīties. Lūk, Ķīlis pirms vairākiem gadiem vēlējās reorganizēt augstskolu sistēmu, sajūta bija ka nabags iebāzis roku sirseņu pūznī. Protams, neesmu kompetents spriest par viņa piedāvājuma adekvātumu, taču atbildes reakcija drīzāk bija kā banāls "tikai liec mūs mierā".
Ar bērniem
02.12.2015
3
Kāpēc mums atkal nesanāks?