Rhys A. / flickr
 
Redzējumi
23.12.2015

Kam vajadzīgas kultūras organizācijas?

Komentē
1

Pirms nepilna mēneša nāca klajā Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotie priekšlikumi Ministru kabinetam veikt grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā. Grozījumi paredz likvidēt tās nevalstiskās organizācijas (NVO), kuru saimnieciskie ieņēmumi sastāda 500 minimālās mēnešalgas vai 75% no biedrības kopējā budžeta. Pēc VID aprēķiniem, pieņemot šos ierosinājumus, automātiski būtu jālikvidē nepilni divi tūkstoši organizāciju, kā arī būtu apdraudēti aptuveni vēl 18 000 NVO. Būtiski tas skartu tieši biedrības un nodibinājumus kultūras nozarē. Faktiski šis nepārdomātais priekšlikums atklāj īpatnēju attieksmi, uzskatot, ka ar tām organizācijām, kas spēj veiksmīgi piesaistīt līdzfinansējumu savas darbības nodrošināšanai kaut kas nav īsti kārtībā, jo kultūras organizācijām, viņuprāt, jābūt nabadzīgām un vājām.

Šodienas apstākļos būtu grūti iedomāties situāciju, kad kultūras piedāvājumu sabiedrībai nodrošinātu tikai valsts pakļautībā esošās institūcijas. Īpaši tas attiecas uz kultūras produktiem, kuras mērķauditorija ir jaunā paaudze – neatkarīgo teātru, festivālu un citu nevalstisko organizāciju notikumu apmeklētāji. Privātās iniciatīvas atbalstīšana nevalstiskajā sektorā, kas nodrošina kultūras piedāvājuma daudzveidību, ir visas modernās Eiropas politikas tradīcija. Tā arī ir viena no galvenajām panākumu atslēgām, kas ir veicinājusi Rietumu pasaulei raksturīgo kultūras dažādības un sabiedrības vispārējās atvērtības uzplaukumu pēc Otrā pasaules kara.

Darbība kultūras nozares NVO nav tikai vaļasprieks vai atsevišķu cilvēku vēlme radoši pašrealizēties. Praktiski nekad to nemotivē arī vēlme kļūt bagātam – šāda labuma gūšanai ir pieejamas citas, daudz veiksmīgākas formas un mehānismi. Šie cilvēki veido un darbojas, kultūras NVO misijas apziņas vadīti, cenšoties attīstīt sabiedrību un paplašināt tās redzesloku. Šīs biedrības un nodibinājumi darbojas kā savdabīgi kultūras projektu inkubatori, savu spēju robežās mērķu realizācijai apvienojot visdažādākos finansējuma avotus. Ja mecenāti ir gatavi ziedot vai sponsorēt biedrību, bet sabiedrība – atbalstīt, pērkot ieejas biļetes vai to radītos produktus, valstij būtu jājūt gandarījums, nevis apdraudējums. Nabadzīgas, mazas un neredzamas kultūras organizācijas, kuru eksistence ir atkarīga tikai no valsts "atmestā" finansējuma, nav nedz sabiedrības, nedz valsts interesēs. Patstāvīgi piesaistīto līdzekļu apjoms vienlaikus signalizē, cik lielu nepieciešamību pēc šīs organizācijas darbības izjūt sabiedrība. Kultūras jomā šādu grozījumu stāšanās spēkā ietekmētu ne tikai grāmatu izdošanu, koncertu, teātra iestudējumu veidošanu un tamlīdzīgus procesus, bet arī samazinātu atbalstu kultūrizglītībai un radītu papildu finansiālu slogu VKKF.

Tas gan nenozīmē, ka kultūras NVO ir spējīgas darboties pilnīgi bez valsts atbalsta. Arī kultūras daļēja subsidēšana ir visas Eiropas tradīcija, lai nodrošinātu kvalitatīvu alternatīvu komerciālajai kultūrai un izklaides industrijai. Paralēli konkursa kārtībā pieejamajam finansējumam, ko pārvalda Valsts kultūrkapitāla fonds (paldies viņam par to), valsts interesēs ir nodrošināt arī citus atbalsta mehānismus privātā finansējuma piesaistei, piemēram, radot labvēlīgus darbības nosacījumus un piešķirot nodokļu atvieglojumus potenciālajiem mecenātiem. Tādā veidā tiek atslogots valsts budžets, vienlaikus vairojot kultūras piedāvājuma daudzveidību un veicinot sabiedrisko līdzdalību. Protams, tas neizslēdz valsts kultūras institūciju darba nozīmību, nodokļu maksātāju interesēs pildot valsts nospraustos mērķus un īstenojot aizvien precīzākus darbības virzienus. Taču bez privātā sektora aktīvas līdzdalības valsts viena pati nevarēs nodrošināt pietiekamu un daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, kas apmierinātu ikvienas sabiedrības grupas intereses.

Daudzas kultūras NVO – neatkarīgie teātri, izpildītājmākslinieku apvienības, privātie muzeji utt. – ar savu līdzšinējo darbību ir apliecinājuši vēlmi un gatavību šīs funkcijas sekmīgi pildīt. Taču valsts, draudot likvidēt daļu biedrību, kam izdevies piesaistīt "pārāk daudz" finanšu līdzekļu, pēc būtības uzskata tās par negodprātīgiem veidojumiem, kas cenšas iedzīvoties, izmantojot nepilnības likumdošanā. Ir jāsaprot, ka biedrību saimnieciskās darbības mērķis primāri ir iegūt līdzekļus organizācijas uzdevumu sasniegšanai un attīstībai, nevis vairot tās dibinātāju privātos ienākumus. Nav dzirdēts par gadījumiem, kad kāds būtu nācis klajā ar paziņojumu: "Esmu nolēmis kļūt bagāts! Dibināšu neatkarīgo teātri!" Tāpēc ir pamatotas aizdomas, ka jauno priekšlikumu patiesais motīvs ir nevis negodprātīgas prakses apkarošana, bet gan nepārdomāts valsts budžeta papildināšanas risinājums.

Taču cerības, ka šie grozījumi vairos valsts bagātību, ir tikpat naivas kā plāns kļūt stāvus bagātam, dibinot neatkarīgo teātri. Ir maz ticams, ka visas likvidācijai nolemtās biedrības mainīs savu juridisko statusu un sāks maksāt lielākus nodokļus. Visdrīzāk lielākā daļa vienkārši patiešām tiks likvidētas un ar to arī viss beigsies. Turklāt atsevišķos gadījumos biedrība ir vienīgā juridiskā forma, kādā var darboties organizācija, kā tas ir, piemēram, ar aģentūru AKKA/LAA. Tāpēc gribas ticēt, ka nākamā valdība būs pietiekami saprātīga, lai bezatbildīgi nebojātu līdz šim veiksmīgi funkcionējošo modeli. Tas arī ir iemesls, kāpēc biedrība "Ascendum" aicināja nevalstiskās kultūras organizācijas parakstīt atklātu vēstuli Ministru kabinetam, Ministru prezidentei un NVO Memoranda padomei ar lūgumu atcelt LR Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam doto uzdevumu izstrādāt priekšlikumus biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ierobežošanai. Patiess prieks arī par Kultūras ministrijas izteikto atbalstu Memoranda padomē, norādot, ka šie grozījumi negatīvi ietekmēs kultūras nozari, un, cerams, VID ieklausīsies arī nozares ministrijas viedoklī.

Ņemot vērā kultūras NVO nenovērtējamo nozīmi izglītotas, aktīvas un atvērtas pilsoniskās sabiedrības veidošanā, valsts uzdevums ir visos iespējamajos veidos atbalstīt privātas iniciatīvas veidošanos šajā nozarē, nevis tieši pretēji – censties to apkarot. No tā ieguvēji būsim mēs visi.

Tēmas

Zaiga Pūce

Zaiga Pūce ir viena no biedrības Ascendum dibinātājām, jau no studiju gadiem darbojas NVO jomā. Beigusi studijas LU PPMF un LU JF, kas ikdienā labi noder centienos padarīt pasauli labāku. Šobrīd ir ar...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!