Sabiedrība
06.11.2017

Kādēļ ziedošana var padarīt Latvijas iedzīvotājus par laimīgu nāciju

Komentē
1

Jautājot cilvēkiem, cik lielā mērā viņi jūtas pilsoniski aktīvi, parasti aktīvisma līmeni tie izvērtē pēc savas dalības vēlēšanās, turklāt, ja šādu jautājumu uzdod skolēniem, tad sākotnējā atbilde ir, ka tie nemaz nevar būt aktīvi, jo vēl nav sasnieguši pilngadību. Taču dalība vēlēšanās ir tikai viena no līdzdalības formām, kuru turklāt var pielietot tikai reizi četros gados. Un, ja iedzīvotāji galvenokārt izmanto šo līdzdalības formu kā vienīgo, nav brīnums, kādēļ radusies plaisa starp valsts pārvaldi un sabiedrību, pakāpeniski zudusi iedzīvotāju ticība savām spējām ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī sniegt ieguldījumu savas un savu līdzcilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai.

To apliecina arī jaunākā Eirobarometra rezultāti, atklājot, ka tikai 37% pilsoņu piekrīt apgalvojumam, ka viņu viedoklim ir nozīme Latvijā (vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 57%), turklāt Latvijas pilsoņi ir pesimistiski noskaņoti par valstī pieņemtajiem lēmumiem un vairāk nekā puse respondentu (54%) norāda, ka, pēc viņu domām, lietas valstī virzās nepareizā virzienā. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir iedzīvotājiem "iedot balsi", valstiskā līmenī nodrošinot patiesi kvalitatīvu un iekļaujošu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, sākot lēmumu pieņemšanu par pamatvajadzību apmierināšanu un beidzot ar valsts attīstības plānošanas dokumentiem.

Pastāv vairākas līdzdalības formas, kurās ikviens iedzīvotājs neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, pilsonības vai reliģiskās pārliecības var ikdienā iesaistīties. Tā ir gan dalība nevalstiskajās organizācijās, piketos, talkās, gan videi draudzīgu pakalpojumu un preču patērēšana, gan savas vai kādas sabiedrības grupas interešu lobēšana vai arī ziedošana. Lai gan ziedošana parasti netiek saistīta ar sabiedrības līdzdalību, tā ir viena no līdzdalības formām, kura var veicināt labvēlīgas pārmaiņas nacionālā līmenī daudz vairāk, nekā sākumā var likties.

Kas tad ir ziedošana? Ziedošana ir mantisks vai naudas izteiksmes dāvinājums bez savtīga aprēķina sabiedriski nozīmīgu problēmu risināšanai vai līdzcilvēku vajadzību un interešu apmierināšanai. No tā izriet, ka ziedojot cilvēks ne tikai izdara labu darbu, sniedzot palīdzību izvēlētajai mērķa grupai vai indivīdam, bet arī vienlaikus ar savu veikto darbību tieši ietekmē kādu procesu, kā starpnieku izvēloties nevis valsts pārvaldes ierēdniecību vai politiķus, bet gan platformu, nevalstisko organizāciju vai privātpersonu, kas vāc ziedojumus.

Atgriežoties pie tā, ka ziedošana ir arī sabiedrības līdzdalības forma, jāpiemin 2014. gada oktobrī OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development jeb latviski Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) publicētā pētījuma "Laba pārvaldība un nacionālā labklājība: kāda ir saikne?" rezultāti. Tie pierādīja, ka iedzīvotāji jūtas laimīgi, ja valstī pastāv jēgpilna pilsoniskā līdzdalība un ja tie jūtas brīvi lēmumu pieņemšanā. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem ir būtiski tikt iekļautiem lēmumu pieņemšanas procesā, turklāt cilvēkus vada pārliecība, ka viņi labāk zina, kas tiem ir vajadzīgs. Tādēļ būtiski ir radīt tādu valsts pārvaldi, kurā iedzīvotājiem tiek "sniegta balss" un viņi paši izvēlas, kur ieguldīt vismaz daļu no saviem ienākumiem vai nomaksātajiem nodokļiem. Šeit svarīgi piebilst, ka šajā pētījumā eksperti arī uzsvēra: nav pamata bažām, ka cilvēki varētu pieņemt sabiedrībai nelabvēlīgus lēmumus, jo tūkstošiem gadus vecas filozofu atziņas par cilvēku dabu liecina, ka laimes sajūtu cilvēkiem nodrošina nevis indivīda vajadzību un vēlmju apmierināšana, bet gan kopējās sabiedrības intereses, kas būtībā pasaka to, ka cilvēki pamatā tomēr nerīkojas savtīgu interešu vadīti.

Līdzīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veidotais pasaules laimes indekss atklāj, ka galvenie iedzīvotāju laimes faktori ir sociālais atbalsts, brīvība lēmumu pieņemšanā, dāsnums un laba, taisnīga valsts pārvalde. Jāpiemin, ka Latvija 155 valstu konkurencē 2017. gadā ieņem 54. vietu, kas ir par divām vietām zemāk nekā Lietuva un par 12 vietām augstāk nekā Igaunija. Likumsakarīgi, ka Igaunijā nav izveidota efektīva ziedošanas motivēšanas sistēma, taču Lietuvā ir ieviests mehānisms iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) procentuālas daļas novirzīšanai sabiedriskā labuma organizācijām (jeb lietuvieši var novirzīt 2% no to pārmaksātā IIN sevis izvēlētai organizācijai). Līdzīga sistēma pastāv arī Ungārijā, Polijā un Slovākijā.

Analizējot šo valstu pieredzi, jāsecina, ka šādas sistēmas kalpo ne tikai tam, lai nevalstiskais sektors varētu piesaistīt papildu finanšu līdzekļus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ko nespēj valsts un nevēlas biznesa sektors, bet tās ir arī efektīvs veids, kā veicināt iedzīvotāju iesaisti sabiedrības problēmu risināšanā. Turklāt šādās sistēmās ir būtiska nianse, kas izteikti motivē ziedot.

Šajā gadā, padziļināti pētot Latvijas uzņēmēju motivāciju ziedot nevalstiskajām organizācijām, tika secināts, ka nodokļu atlaides, kuras ieguva uzņēmēji, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām, lielā mērā darbojās tik efektīvi tādēļ, ka sistēmā tika iesaistīta "nereāla nauda", tas ir, tā kā līdzšinējais nodokļu politikas regulējums Latvijā noteica, ka neatkarīgi no tā, vai uzņēmums izņem peļņu vai neizņem, tam ir jānomaksā Uzņēmuma ienākumu nodoklis (UIN), bet uzņēmējs varēja izvēlēties, vai nodokļa maksājumu ieskaitīt valsts budžetā vai arī daļu no nodokļa kopsummas novirzīt sabiedriskam labumam. Uzņēmējs pēc būtības ziedoja nevis kādu daļu no peļņas, kas ir reāla nauda uz rokas vai bankas kontā, bet gan nodokli, kas jānomaksā šā vai tā. Un bieži vien izvēle krita par labu ziedojumam, jo tā bija iespēja ar nodokļu maksājumu paveikt labu darbu pēc paša izvēles un ar skaidri redzamu un izmērāmu rezultātu.

To, ka labklājība un "reāla nauda" tik ļoti nemotivē ziedot, pierāda Igaunijas sistēmas izpēte, kas liecina: pat ja valstī ir strauja ekonomiskā izaugsme un tiesiskais ietvars ļauj ziedot bez papildu nodokļa piemaksas, uzņēmējiem no peļņas jeb "reālas naudas" ir grūtāk atvadīties: izsakot grūtības pakāpi ciparos un statistikā – ir septiņas reizes grūtāk atvadīties no naudas nekā no nodokļa maksājuma (Latvijā ziedojumu kopsumma 2015. gadā bija 97 miljoni eiro, Igaunijā – 15 miljoni eiro).

Arī vērtējot Polijas privātpersonu ziedošanas veicināšanas sistēmu, pētnieki secinājuši, ka viens no faktoriem, kādēļ iedzīvotāji labprāt ziedo nevalstiskajām organizācijām, ir tas, ka iedzīvotājiem nodoklis būtu maksājams jebkurā gadījumā un, kad nodokļu maksātājs ir izvēles priekšā šo summu ziedot sabiedriskam labumam vai iemaksāt to valsts budžetā, cilvēki nosliecas par labu labdarībai.

Valstīs, kur pastāv iepriekš minētā IIN procentuālā novirzīšana sabiedriskā labuma organizācijām, ir arī atšķirīga nodokļu sistēma kopumā, kas cita starpā nosaka IIN avansa maksājumu, kurš Latvijā nav ieviests. Tāpēc būtu attīstāma tāda sistēma, kas ļauj iedzīvotājiem, iesniedzot brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju, izvēlēties, vai tie vēlas atgūt pārmaksātos nodokļus vai arī šo aprēķināto summu ziedot kādai sabiedriskā labuma organizācijai. Šādai sistēmai ir vairākas būtiskas priekšrocības: ziedojot turpat Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS), cilvēkiem ziedošana kļūtu ērta un ātri izpildāma darbība, ikviena sabiedriskā labuma organizācija nokļūtu vienlīdzīgā situācijā ar citām, jo cilvēki varētu ziedot ne tikai tām organizācijām, kuras veiksmīgi uzrīkojušas ziedojumu vākšanas kampaņu, bet arī tām, kuru darbības joma, pēc iedzīvotāju domām, ir nozīmīga sabiedrībai. Tā kā šī arī būtu "nereālā nauda", turklāt tāda, kas jau iepriekš tikusi iztērēta, cilvēki biežāk varētu izvēlēties par labu ziedošanai nekā pārmaksāto nodokļu atgūšanai. Un galu galā valsts budžetam nerastos zaudējumi, kā tas būtu, ieviešot Lietuvas vai Polijas ziedošanas sistēmu, jo šī IIN procentuālā novirzīšana tiktu uzskatīta par neiegūtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Nobeigumā, apkopojot labumus, ko varētu iegūt Latvijas valsts, veicinot privātpersonu ziedošanu, jāuzsver, ka ziedošana nav jautājums tikai par naudu, tā ir sabiedrības līdzdalības forma, ar kuru tiešā veidā valsts var sniegt iedzīvotājam tiesības lemt par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, veicināt sabiedrības piederības sajūtu valstij, kopumā stiprināt demokrātiju, un, galvenais, – tā ir iespēja padarīt laimīgu ziedotāju un ziedojuma saņēmēju. Un, kas zina, varbūt pēc dažiem gadiem arī Latvija varēs gozēties pasaules laimes un ziedošanas indeksu augšgalā.

Tēmas

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1