Internets
30.05.2017

Kādēļ feisbuks pazīst tevi labāk nekā tavi draugi?

Komentē
1

Sociālie tīkli ir šobrīd populārākais laika pavadīšanas veids internetā – ritinot pāri feisbukam vai instagramam, pavadām vairāk laika, nekā lasot ziņu portālus, caurskatot e-pastus vai skatoties video. Vērojot uzņēmumu vai politiķu komunikāciju, manāms, ka tieši sociālajiem medijiem tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Sasniegt auditoriju sociālajos tīklos ir vienkāršāk un lētāk nekā citos kanālos, turklāt iespējams uzrunāt cilvēkus ārkārtīgi precīzi – ar pāris klikšķiem feisbukā reklāmas panelī vari norādīt, ka vēlies sasniegt, piemēram, 30–45 gadus vecas sievietes, kas dzīvo Ventspilī vai tās apkārtnē un ir šķīrušās. 

Agrāk daudzos populāros sociālajos tīklos ziņas rādījās hronoloģiski – secībā no jaunākās uz vecāko –, tomēr laika gaitā aizvien biežāk par mūsu redzēto saturu ir atbildīgs algoritmu kopums. Piemēram, feisbukā jau vairākus gadus ir paslēpta iespēja ziņas kārtot hronoloģiski – tā vietā sociālais tīkls ziņas kārto paša izvēlētā secībā, kas teorētiski tiek darīts, rūpējoties par to, lai ziņu plūsma mums būtu pēc iespējas interesantāka un aktuālāka. Pēdējā gada laikā šādu pašu pieeju ir pārņēmis arī instagrams, un pat portāla draugiem.lv saturs šobrīd rādās nevis secīgi, bet gan saskaņā ar algoritmu. 

Ja sociālo tīklu pārstāvji to skaidro ar vēlmi piegādāt mums interesantu saturu, tad monētas otra puse ir tā, ka algoritmisks saturs sociālo tīklu īpašniekiem rada daudz lielākas peļņas iespējas – uzņēmumu sekotāji ziņas redz aizvien mazāk, kas savukārt zīmoliem liek ieguldīt aizvien vairāk naudas reklāmas atbalstā, lai to ziņas tiktu pamanītas. 

Sociālo tīklu algoritmi lielā mērā ir mainījuši arī to, kā esam pieraduši uztvert informāciju: pēdējo gadu laikā aizvien lielāku ietekmi gūst tādi mediju kanāli kā "BuzzFeed", kas sevis radīto saturu optimizējuši mūsdienu patērētāja vēlmēm, fokusējoties uz viegli uztveramu saturu, īsiem video, personības testiem un klikšķus piesaistošu virsrakstu uzbūvi. Spilgts piemērs tam, kā mainās mūsu satura uztvere, ir "BuzzFeed" piederošā feisbuka lapa "Tasty" – to, kas agrāk tika publicēts teksta formā, "Tasty" pamanās pasniegt 40 sekunžu videoreceptēs, kas bieži gūst desmitiem miljonu skatījumu. 

Tomēr algoritmiska pieeja sociālo tīklu satura izvēlē rada vairākas problēmas. Pirmkārt, tas nozīmē dzīvi informācijas burbulī – sociālo tīklu algoritmi lieliski iepazīst mūsu gaumi un spēj saprast, vai rādīt mums ziņas par hokeju, cik labprāt skatāmies video un ka mūs īstenībā ne pārāk interesē pamatskolas klasesbiedrenes publicētais "Candy Crush" rekords. Ja ikdienā tas šķiet noderīgi, tad ilgtermiņā mēs sākam dzīvot deformētā informācijas telpā, kas atrauta no realitātes. Īpašu aktualitāti šis jautājums ieguva pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kad, atrodoties savā informācijas pasaulē, var būt vairāk nekā grūti saprast vēlēšanu iznākumu. Informācijas burbuļi ir eksistējuši vienmēr, bet sociālo tīklu kontekstā tie ieguvuši jaunu vērienu.

Otra problēma ir satura kvalitāte. Sociālo tīklu algoritmi aizvien vairāk liek mums dzīvot pasaulē, kurā, cīnoties par uzmanību, ziņas tiek pasniegtas kā mēmi, gari raksti pārtop īsos video un portāli cīņā par apmeklētāju plūsmu jau tā dzeltenās ziņu lentes padara vēl dzeltenākas. Vērts atcerēties, ka algoritmus nebūt neietekmē tikai mūsu atzīmētie "Like" vai "Share", – sociālie tīkli rādīs biežāk arī tās ziņas, kurām līdzīgas esi biežāk apskatījis. Tiek mērīts un ņemts vērā arī tas, vai uz ziņas apstājamies: attiecīgi, ja, ritinot pāri ziņu plūsmai, ieraugām kādu ziņu, kas mūs šokē vai raisa interesi, bet nespiežam tai virsū, arī tas nākotnē liks mums vairāk saņemt šāda tipa ziņas.

Trešā problēma: neskaidri definēti spēles noteikumi. Sociālo tīklu algoritmi netiek publiski paskaidroti detaļās, tie regulāri tiek mainīti un pielāgoti. Viens no salīdzinoši neseniem feisbuka paziņojumiem bija lēmums mazāku prioritāti piešķirt mediju saturam, to skaidrojot ar vēlmi ļaut cilvēkiem vairāk fokusēties uz savu draugu jaunumiem. Iespējams, tas tā arī ir, bet aizvien lielāka mediju un uzņēmumu satura izplatības ierobežošana nozīmē arī lielākas investīcijas maksas reklāmā. Daudzi zīmoli arī Latvijā savulaik ieguldīja desmitiem tūkstošu eiro, lai būvētu sekotāju bāzi, kas šobrīd ir praktiski nebūtiska: uzņēmums ar 200 sekotājiem, ieguldot pāris eiro, var gūt ziņai lielāku auditoriju nekā cits, kas atsakās ieguldīt reklāmā. Tas var šķist nebūtiski, bet ilustrē tendenci: mēs nevaram paļauties uz to, ka sociālie tīkli pēc dienas, mēneša vai gada funkcionēs tāpat, kā mēs esam pieraduši šobrīd.

Liela daļa no stāsta par sociālo tīklu algoritmiem pēdējā gada kontekstā ir par "fake news" – piemēram, raksts par to, ka Romas pāvests Francisks izteicis atbalstu Donaldam Trampam, pirms vēlēšanām feisbukā guvis iesaisti no teju miljons feisbuka lietotājiem. Skaidrs, ka novilkt robežas tam, kur feisbukam vajadzētu vai nevajadzētu iejaukties, ir grūti, bet tieši šī sociālā tīkla ziņu plūsmas algoritmi lielā mērā palīdz izplatīties tāda tipa ziņām. Ir praktiski neiespējami izmērīt, kādu ietekmi tas atstāja uz ASV vēlēšanu iznākumu, bet šādu notikumu kontekstā sociālo mediju spēku, šķiet, jānovērtē vēl augstāk. Tiesa, šobrīd feisbuks jau testē risinājumus, kas nepatiesas ziņas īpaši marķēs.

Pirms pāris gadiem feisbuks veica eksperimentu ar vairāk nekā 700 tūkstošiem lietotāju, pētot to, vai pozitīvāki ieraksti viņu ziņu plūsmā padarīs lietotāju publicētās ziņas vairāk pozitīvas, un otrādi – vai negatīvas ziņas liks izteikties negatīvāk. Lai gan no pētniecības viedokļa šādi eksperimenti ir ļoti interesanti, tas liek aizdomāties par to, cik ļoti šauram cilvēku lokam iespējams spēlēties ar vairāk nekā miljarda aktīvo feisbuka lietotāju patērēto informāciju. Ja šobrīd algoritmi tiek vairāk pielāgoti tam, lai, piemēram, pastiprināti rādītu video saturu vai ziņas no tuvākajiem draugiem, tad teorētiski mēs varam nonākt arī situācijā, kurā feisbuks lemj vairāk rādīt pozitīvas nekā negatīvas ziņas. Vairāk smieklīgu video, mazāk viedokļrakstu. Vairāk rakstu no viena medija, mazāk no cita. 

Feisbukam šobrīd pieder arī instagrams un "WhatsApp", un nav izslēgts, ka nākotnē sarakstam pievienosies vēl jauni servisi. Tas savukārt nozīmē, ka feisbuks dalās ar lietotāja informāciju sev piederošo servisu ietvaros – piemēram, instagramā varam mērķēt reklāmu pēc tādiem pašiem parametriem kā pašā feisbukā. Iespējas gūt informāciju par mūsu interesēm un uzskatiem attiecīgi kļūst vēl plašākas. 

Nesen feisbuks paziņojis: viņu izpēte liecina, ka, atzīmējot pie ziņas nevis "Like", bet gan kādu no piecām piedāvātajām emocijām, cilvēku izrādītā interese par ziņu ir spēcīgāka. Tas savukārt nozīmē ja pie ziņas norādīsi, ka esi dusmīgs vai skumjš, feisbuks pieņems, ka šādas ziņas tev liek reaģēt, un arī turpmāk rādīs šāda tipa saturu. To vērts atcerēties, kad nolemjam protestā pret nepatīkamu ziņu atzīmēt "Angry", – šāda rīcība liks mums redzēt nevēlamo saturu tikai vairāk.

Ja dusmojamies par to, kāpēc savā feisbuka ziņu plūsmā redzam tikai kaķu video vai testus "Kāds dzīvnieks tu būsi nākamajā dzīvē?", vērts saprast, ka lielā mērā šo ziņu plūsmu ir radījusi mūsu līdzšinējā izvēle – katru reizi, kad aiz ziņkārības esam atvēruši kādu šāda tipa ierakstu, feisbuks ir mācījies no mūsu izvēles. Ja vēlamies redzēt savā ziņu plūsmā kvalitatīvāku saturu, mums tas gluži vienkārši jāpatērē vairāk. Un jāatceras, ka feisbuks mūs, visticamāk, pazīst krietni labāk par mūsu draugiem.

Sociālo tīklu algoritmi ir radīti tam, lai padarītu mūsu ziņu plūsmu interesantāku – tie mācās no mūsu gaumes, rūpīgi ņemot vērā arī klikšķus arī uz rakstiem, ko mēs nekad tālāk nepadotu. Pat tad, ja uz savas sienas cītīgi publicējam tikai "Satori" rakstus, feisbuks labi zina, ka vēlamies redzēt arī stāstus par Kardašjanu ģimenes draiskulīgajām izklaidēm. Un varbūt tas arī ir labi. Ir vērts saprast, kā sociālo tīklu algoritmi strādā, saprast, kādēļ redzam tieši tās ziņas, kuras redzam, un censties variēt ikdienā uzņemtās informācijas avotus, lai iegūtu gana objektīvu skatījumu uz apkārtējo pasauli. 




Vilhelms Meisters

Vilhelms Meisters ir sociālo mediju direktors aģentūrā "Wrong" un projekta "personibas.co" autors.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!