Domas
21.01.2016

Kā bruņurupucis gribēja lidot

Komentē
0

Ēzopa fabula par bruņurupuci un ērgli māca par uzstājību, ietiepību un neieklausīšanos, kas galu galā nenes iecerētos augļus un var kaitēt pašam spītniekam. Šis stāsts ir senās fabulas morāles režija nevalstiskā sektora un valsts pārvaldes sadarbībā. 2015. gada vasaras pašā karstumā Tieslietu ministrija (TM) uzaicināja atsevišķas nevalstiskās organizācijas piedalīties sarunā ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, lai diskutētu par iespējamiem Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumiem, kuri ierobežotu tādu organizāciju darbību, kas apdraud drošību un demokrātiju un kropļo uzņēmējdarbības vidi Latvijā, faktiski darbojoties kā komercsabiedrības, bet izmantojot nevalstisko organizāciju juridisko statusu un tam piešķirtās valsts nodokļu atlaides.

Bruņurupucis gribēja būt ērglis

Ja par pirmo jautājumu tika panākta viennozīmīga vienošanās steidzamā kārtā rast risinājumus par Latvijas valstij nelojālu organizāciju darbības identificēšanu un, ja tas apdraud Latvijas drošību, darbības pārtraukšanas instrumentu izveidi, tad par otrā jautājuma tālāku virzību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem radās pamatota pretestība, jo atklājās divas būtiskas nianses. Pirmkārt, īpaši izveidotā Tieslietu  ministrijas (TM) darba grupa bija regulāri tikusies jau aptuveni pusotru gadu, taču tikai valsts pārvaldes pārstāvju sastāvā. Šī bija pirmā reize pusotra gada garumā, kad diskusijā par jautājumu, kas tieši skar biedrību un nodibinājumu darbību, tika pieaicinātas nevalstiskās organizācijas. Otrkārt, kaut arī bija atbalstāma iecere sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, nodalot biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, no tās darbības, kurai ir peļņas gūšanas raksturs, TM patiesais mērķis likuma grozījumiem kļuva apšaubāms tajā brīdī, kad atklājās, ka iniciatīva tika uzsākta, pamatojoties uz Ministru kabineta protokollēmumu, kas ticis pieņemts, izskatot informatīvo ziņojumu "Par iespējām palielināt ieņēmumus [valsts budžetā]", turklāt risinājums bija jārod steidzami – līdz 2015. gada 1. septembrim.

TM rīkojumā rast risinājumus, kā nodalīt biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību no pārējās darbības, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšlikums bija normatīvajos aktos noteikt, ka biedrība vai nodibinājums ir likvidējams, ja tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir 75 % vai vairāk no kopējiem ieņēmumiem vai ja ieņēmumi no saimnieciskās darbības taksācijas gada laikā ir lielāki par 180 000 EUR.

Bruņurupucis ērgli neklausījās

Jau vasarā nevalstiskās organizācijas norādīja, ka šādi likuma grozījumi būtiski ietekmētu nevalstisko organizāciju darbību, tādēļ aicināja šo jautājumu risināt ciešā sadarbībā ar organizāciju pārstāvjiem un veikt padziļinātu izpēti, kas pamato VID noteiktos ierobežojumus, un tikai pēc jautājuma priekšizpētes un kvalitatīvas aprēķinu veikšanas virzīt jautājumu saskaņošanai ar biedrībām un nodibinājumiem NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē.

Rudenī, pretēji organizāciju atkārtotiem aicinājumiem veikt priekšizpētes darbus, kā likuma grozījumi ietekmētu nevalstiskā sektora darbību, valsts pārvalde panāca, ka jautājums tiek iekļauts NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2015. gada novembra sēdes darba kārtībā. Sēdē NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, klātesošie nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī TM kategoriski iebilda pret VID priekšlikumiem, jo tie apdraudētu nevalstiskā sektora pastāvēšanu Latvijā.

Kādēļ nevalstiskās organizācijas iebilda pret saimniecisko darbību ierobežojošajiem kritērijiem? Ne jau tādēļ, ka būtu peļņas gūstošas organizācijas, kuras nevēlas valsts budžetā iemaksāt nodokļus, bet gan tādēļ, ka VID iecere bija ieviest kvantitatīvus, nevis kvalitatīvus kritērijus organizāciju darbības izvērtēšanai, kas nozīmētu pakļaut likvidēšanas riskam daudzas nevalstiskās organizācijas. Priekšlikumi neietvēra ne organizāciju saimnieciskās darbības un iegūto līdzekļu izlietojuma izvērtēšanu pēc būtības, ne arī preventīvas darbības – skaidru un aktīvu biedrību un nodibinājumu informēšanu, izglītošanu par saimnieciskās darbības veikšanas apjomiem, savlaicīgu brīdināšanu par iespējamiem pārkāpumiem, tādējādi dodot iespēju organizācijām novērst pārkāpumus. Priekšlikumi bija vērsti tikai un vienīgi uz automātiska likvidēšanas mehānisma izveidošanu.

Tā kā VID priekšlikumi neiekļāva kvalitatīvu izvērtēšanas kritēriju ieviešanu, likvidēšanai tiktu pakļautas ne tikai organizācijas, kuru gada apgrozījums ir ievērojama summa, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu biedrību un nodibinājumu sektorā, bet arī mazās organizācijas. Piemēram, biedrība, kurā apvienojušās aktīvas pensijas vecuma sievietes, Ziemassvētku tirdziņā pārdodot pašu adītās vilnas zeķes un gūstot no tā ienākumus 100 EUR apmērā, kurus vēlāk novirza labdarībai, tiktu automātiski likvidēta, jo ienākumi no saimnieciskās darbības sastādītu 100 % no visiem biedrības ienākumiem. Tas notiktu tādēļ, ka šie priekšlikumi neparedzēja ne organizācijas ienākumu avotu izvērtēšanu, ne arī ienākumu izlietojuma izvērtēšanu pēc būtības. Taču nevalstiskā sektora kontekstā tas ir īpaši būtiski – ja organizācijas ienākumus no saimnieciskās darbības novirza mērķa sasniegšanai un tādējādi organizāciju darbība nevar tikt uzskatīta par komercdarbību.

Līdz ar VID likuma grozījumu priekšlikumu stāšanos spēkā likvidēšanas riskam tiktu pakļautas arī kultūras, interešu aizstāvības un sociālās jomas organizācijas. Kultūras jomas organizācijām nereti statūtos noteiktie mērķi saistīti ar kultūras pasākumu organizēšanu un grāmatu izdevniecību, kā īstenošanai nepieciešams ievērojams finansējums, ko organizācijas var iegūt, veicot saimniecisko darbību. Savukārt interešu aizstāvības organizācijas netiek plaši finansiāli atbalstītas projektu konkursos, tādēļ tām ir jānodarbojas ar saimniecisko darbību, organizējot seminārus, konferences un apmācības, lai spētu nodrošināt interešu aizstāvju pārstāvību valsts un pašvaldību sēdēs un darba grupās. Būtiski piebilst, ka Latvijas politiskajos dokumentos un tiesību aktos ir iestrādātas stingras prasības pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos, taču valsts līdz šim nav bijusi gatava sniegt administratīvu vai finansiālu atbalstu sabiedrības pārstāvju līdzdalībai tiesību aktu projektu izstrādes, ieviešanas un uzraudzības procesos, tādēļ radusies situācija, ka valsts prasa nevalstiskā sektora kvalitatīvu un efektīvu līdzdalību, bet organizācijām jāspēj rast risinājumi, kā nodrošināt šo ekspertīzi. Attiecībā uz sociālās jomas organizācijām Latvijā izplatīta prakse ir valsts pārvaldes institūcijām deleģēt sociālās jomas organizācijām pakalpojuma sniegšanu, piemēram, Latvijas Neredzīgo biedrība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, jo valsts nespēj pati sniegt pakalpojumu līdzvērtīgā kvalitātē un cenā, kā to spēj konkrētā biedrība. Ja nevalstiskā organizācija ir veiksmīga šāda vai cita pakalpojuma sniegšanā un gūst ienākumus no tā, ar saimnieciskās darbības ienākumu apjoma sliekšņa noteikšanu tās varētu kļūt par potenciāli likvidējamām organizācijām, no kā zaudētāji būtu gan publiskais, gan nevalstiskais sektors, gan arī sabiedrība kopumā.

Bruņurupucis neiemācījās lidot

Tā kā NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas sēdē netika panākta vienošanās par VID priekšlikumu tālāku virzību, decembra sākumā Finanšu ministrija (FM) organizēja tikšanos ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Vērojot nevalstiskā sektora milzīgo aktivitāti un daudzo pretargumentu saturu pēc būtības, neviļus prātā radās jautājums valsts pārvaldei: "Vai tas ir tas, ko vēlējāties?" Jau no diskusijas pirmsākumiem vasarā valsts pārvalde tika aicināta veidot ekspertu darba grupu un veikt likuma grozījumu ietekmes analīzi, un tikai tad publiski diskutēt par šo jautājumu. Taču, spītīgi turoties pie savām metodēm un cerot, ka nevalstiskais sektors klusēs, tika panākta līdz šim neredzēta saliedētība organizāciju starpā, cīņas spars un vēlme iesaistīties procesā. Sanāksmē vēlējās piedalīties tik daudz organizāciju, ka valsts pārvaldei nācās noteikt ierobežotu dalībnieku skaitu. Tās organizācijas, kuras klātienē nevarēja piedalīties, nodeva savu viedokli apstiprinātajiem dalībniekiem, tādējādi nevalstisko organizāciju rīcībā bija spēcīgi pretargumenti iecerētajiem likuma grozījumiem. Nevalstisko organizāciju pārstāvji aktīvi aizstāvēja biedrību un nodibinājumu intereses, skaidrojot VID un FM pārstāvjiem iemeslus, kādēļ organizācijas veic saimniecisko darbību un kādi potenciālie draudi pastāv, ierobežojot nevalstiskā sektora saimniecisko darbību. Iezīmējās, ka likuma grozījumi vājinātu pilsoniskās sabiedrības kapacitāti, samazinātu atsevišķu mērķa grupu integrācijas iespējas sabiedrībā, kā arī samazinātu valsts budžeta ienākumu apjomu, jo daudzas organizācijas pārtrauktu savu darbību vispār. Un būtiski – nav jāveic jebkādi likuma grozījumi, lai cīnītos ar atsevišķām ļaunprātīgām organizācijām, VID ir nepieciešams pārvērtēt uzraudzības praksi. Jau šobrīd tiesiskais regulējums (Biedrību un nodibinājumu likuma 57. panta otrā daļa) Valsts ieņēmumu dienestam sniedz tiesības sniegt tiesā pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma izbeigšanu, ja organizācija ir izdarījusi pārkāpumu.

Lai gan sanāksmes noslēgumā FM un VID spītīgi turējās pie nostājas par likuma grozījumu nepieciešamību un nolēma, ka 2016. gada sākumā ir sasaucama atkārtota valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās, 2015. gada pēdējā NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē, dienu pirms Ziemassvētkiem, FM ziņoja, ka pagaidām, līdz tiek izstrādāts sociālās uzņēmējdarbības normatīvais regulējums, tiek atcelta arī konkrētā ideja par VID iesniegtajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem nevalstiskajam sektoram.

Morāle par spītīgo bruņurupuci

Stāsta morāle: "ja ērglis saka, ka bezspārnu bruņurupucis nekad nevarēs lidot, tad nevajag mēģināt pārliecināt sevi un citus par pretējo" jeb nevalstiskais sektors Latvijā ir sasniedzis noteiktu brieduma pakāpi, kad valsts pārvaldei nav vairs iespējams to reformēt pēc sirds patikas, bez biedrību un nodibinājumu līdzdalības lēmumu pieņemšanā un piekrišanas par izmaiņām, kas ierobežo to neatkarību. Bruņurupucim spītīgi paliekot pie uzskata, ka Latvijas pilsoniskā sabiedrība ir savstarpēji neorganizēta un vāja savu interešu aizstāvībā, ērglī pamodās pašaizsardzība un vēlme pamācīt, ka bez spārniem nav iespējams lidot. Biedrības un nodibinājumi pārstāv kopīgās sabiedrības intereses, nodarbojas ar labdarību, attīsta kopienas, vairo sociālo kapitālu, veic sociālo uzņēmējdarbību un visas tās aktivitātes, lai uzlabotu mērķa grupas dzīves kvalitāti, ko pašvaldības, valsts institūcijas un biznesa sektors nedara vai dara nepilnā apjomā. Tādēļ nevajag aktīvo pilsonisko sabiedrību uztvert nedz kā ienaidnieku, nedz kā bruņurupuci.  

Tēmas

Kristīne Zonberga

Kristīne Zonberga ir biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" politikas koordinatore un pilsoniski aktīva iedzīvotāja. Jau vairākus gadus Kristīne nodrošina sabiedrības līdzdalības kvalitātes uzraudzīb...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!