Gita Oša
pirms 5 gadiem
Recenzija ļoti gara, bet būtību, manuprāt, pasaka samērā precīzi. Tomēr tieši šīs grāmatas ietekmē es sāku mēģināt tomēr meditāciju savā kristīgajā izpratnē ar nevis bezkaislīgo "Maranatha", bet neatlaidīgu "Kungs, apžēlojies!" Un nostiprināju pārliecību, ka tikai šādā veidā var sākt nopietnu sarunu ar Dievu. Tieši tāpat kā dievkalpojumu. Visbeidzot tas mani iedvesmoja uzrakstīt savas pārdomas par Jēzus un Marijas Magdalēnas attiecībām. No sievietes viedokļa. https://sieviskibas-misterijas.blogspot.com/2017/09/marija-magdalena.html

Andris Bite
pirms 6 gadiem
Sirsnīgi pateicos! Jūsu darbus vienmēr interesanti lasīt! Paldies!

Andris Bite
pirms 6 gadiem
Sirsnīgi pateicos! Jūsu darbus vienmēr interesanti lasīt! Paldies!

Elma Petersone
pirms 6 gadiem
Par to sengrieķu vāzes gleznojumu ar homoseksuāliem vīriešiem. Grieķiem tādu bija daudz un ne jau tāpēc, ka tas bija kāds izdomu aglis. Vīrietis ar vīrieti bija kopā biežāk nekā ar sievietēm, jo viņām galvenais uzdeveums bija sēdēt mājas, ja nu vienīgi viņas nebija hetēras (mūsdienu valodā - prostitūtas). Tāpēc homoseksuālas attiecības Senajā Grieķijā bija pazīstamas. Cits jautājums kā ret to attiecās. betas tā kā tas irl aiks vēl pirms Kristus...Tikumība tika izprasta citādākā nozīmē, nekā tas ir pierasts šodien.

Paulis Butlers
pirms 6 gadiem
A God Agnese!
Visumā visvairāk esot izplatītas divas lietas. Proti, cilvēku aprobežotība (budisma terminoloģijā: "ignorance") un ūdeņradis. Manuprāt ir visai bezperspektīvi šajos un līdzīgos "teologu" tekstos meklēt apslēptu jēgu... Ja nu vienīgi aiz totālas garlaicības un tikai tad, kad nu galīgi nekā cita labāka nav ko darīt.

Ruperts
pirms 6 gadiem
Skaidri izklāstīts viedoklis. Prieks lasīt. Paldies Agnesei.

AAA
pirms 6 gadiem
Beidzot inteliģenta un saprātīga kritika! Es gan nebūtu tik skarba - nedomāju, ka vienīgais, par ko Rubeni grāmatas sakarā uzteikt, ir vēlme palīdzēt cilvēkiem. Manuprāt, grāmata piedāvā ļoti plašu, daudzpusīgu skatījumu uz attiecībām, daudz ideju pārdomām (piemēram,, iedzimtais grēks kā bērnībā saņemtais emoc. ievainojums, nevis mistisks, paaudzēs mantots "trūkums"), ievērojamu cilvēku viedokļu sintēzi, kas man bija aizraujoša un iedvesmojoša. Manā redzējumā - Latvijas grāmatniecības ainā neparasts un svarīgs darbs, kas gan neizslēdz kļūdas un nepilnības.
Varbūt autors vairījies tiešā veidā stāstīt savu pieredzi, lai grāmata neatgādinātu populārpsiholoģijas darbus, jo tādu jau ir ļoti daudz.

Arturs Prieditis
pirms 6 gadiem
Latviešu baznīctēvi-deģenerāti noteikti ir pēcpadomju deģenerācijas procesa viens no lielākajiem panākumiem. Skat. plašāk par latviešu perversijas desertu: http://blog.artursprieditis.lv/

Sanita Novikova
pirms 6 gadiem
Kena VIlbera mājaslapa šokē ar transhjūmanisma uzbrukumu!

ursis
pirms 6 gadiem
Nezinu, kā ar grāmatu par seksu un attiecībām, bet vismaz grāmatu par meditāciju autors noteikti būtu varējis balstīt tikai kristīgā tradīcijā, lai arī tas būtu drusku darbietilpīgāk. Un tas noteikti būtu palīdzējis grāmatai Latvijā adekvātāk uztvertai tapt. Nesakot vairāk neko, tikai iecitēšu te beigas no 1.vēstules korintiešiem, 8. nodaļas:
"Ēdiens mūs netuvinās Dievam; ne mēs esam sliktāki neēzdami, nedz labāki ēzdami.
Bet pielūkojiet, ka šī jūsu brīvība netop vājajiem par piedauzību.
Jo, ja kas redzēs tevi, kam ir atziņa, elku namā pie galda sēžam, vai tad sirdsapziņa nepamudinās to, kas ir vājš, piedalīties elku upuru mielastā?
Tavas atziņas dēļ pazūd tas, kas vājš ticībā, brālis, par kuru Kristus ir miris.
Bet, ja jūs tā pret brāļiem apgrēkojaties un ievainojat viņu sirdsapziņu, tad jūs grēkojat arī pret Kristu.
Tādēļ, ja ēdiens ir manam brālim par apgrēcību, tad es nemūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcinātu. " (1.Kor.8:8-13)

Circus Maximus
pirms 6 gadiem
ne arī tas, ko mūsdienās saprot ar partnerattiecībām, antīkajā pasaulē starp vīriešiem nebija iespējamas.

????? wtf?

Jānis Ozols
pirms 6 gadiem
Paldies par saturīgu viedokli! Ja tā, kā Jūs rakstāt, žēl Kena Vilbera. Man ļoti simpatizēja viņa centieni skaidrot daudzdimensionālu pasaules redzējumu materiālismā iestrēgušam domāšanas veidam.

avral avral
pirms 6 gadiem
Anna Auziņa,

tā man tieši arī liekas tā 'izraušanas no konteksta' problēma. Šo slaveno karmelītu mistiķu vīzijas (par 'tukšumu' vai 'saplūšanu ar Dievu') tika "iegūtas" doktrināli visdzelžainākā katolicisma periodā kontrreformācijas laikā pēc 40 askēzes gadiem stingras disciplīnas klosterī

avral avral
pirms 6 gadiem
"ko mūsdienās saprot ar partnerattiecībām"

domātas reģistrētas (civiltiesiski aizsargātas) partnerattiecības. atvainojos par neprecizitāti
A.I.

Marta avens
pirms 6 gadiem
Paldies autorei!

Trīs lietas iz paša sapratnes un pieredzes par šiem jautājumiem:

1) "Rubenis man nezināmu iemeslu dēļ nekad neapspriež savu personīgo pieredzi. Ievadā viņš raksta, ka laulājis vairāk nekā tūkstoti pāru un daudzu gadu garumā ir bijis pastorāls padomdevējs ģimenes krīzēs. Taču attiecību izpratne un zināšanas, ko viņš nešaubīgi ieguvis šajā nozīmīgajā darbā, tekstā nekādā veidā nav atspoguļotas. Galvenā un bieži arī vienīgā autoritāte viņam ir citi autori ... "

Vai nevar būt tā, ka Rubeņa pieredze tiešā veidā sasaucas ar "citu autoru" sacīto un, vienkārši nevēlēdamies sevi izvirzīt priekšplānā, Rubenis izmanto citu autoru vārdus?

2) "Vai tiešām viņš domā – kaut ko paliekošu ir iespējams uzbūvēt bez vismaz dažām pamata aksiomām un metodoloģiskām vadlīnijām?"

Atvērtība un meditācija ir visnotaļ nesavienojamas lietas ar jēdzienu "paliekošs". Atvērtība ir gatavība pieņemt jebko, kas nāks un attiecīgi rīkoties. Savukārt, atvērtībai sniegt vadlīnijas ir gana neiespējami, jo atvērtība ir apziņas stāvoklis ārpus struktūrām, kamēr vadlīnijas ir struktūras tiešā veidā.

3) "Es viņu izjūtu kā ļoti gaišu un labestīgu cilvēku. Daudzi, kas braukuši pie viņa mācīties meditēt, man ir stāstījuši, ka viņš esot lielisks skolotājs. Par to man nav ne mazāko šaubu."

Un vai tad tas arī nav galvenais? Galu galā taču, "pēc darbiem būs spriest ..."


kuģis
pirms 6 gadiem
Ja ar kristietības vēsturi tiek saprasts kaut kas tik plaši staipāms kā "tradīcija", droši vien, taču Raksti nu gan nepazīst neko tādu kā "saplūšanu ar Dievu" (šķiet, no Atklāsmes grāmatas arī neko tādu nevar izsecināt), kur nu vēl "augstākās žēlastības stāvokļi", proti, it kā Dieva absolūtajai žēlastībai būtu kaut kāda gradācija un līmeņi, kā videospēlēs. Mistiskā pieredze varbūt, ciktāl tā pārklājas ar vispārēju dievatziņu, bet "saplūšana ar Dievu" (kaut vai sēžot pareizā pozā un atkārtojot, koncentrējoties uz vienu vārdu "Jēzus") - tad jau Kristus velti nācis un miris uz krusta, ja reiz kāds tā vienkārši var kaut kur sēdēt (lai vai tā būtu pat celle!) un dabūt tiešo pieslēgumu.

kuģis
pirms 6 gadiem
Kura pieeja vijas cauri visai kristietības vēsturei? "Viss ir viens"? Integrālā teorija? Visi ceļi ved pie Dieva? "Starp cilvēku un Dievu nav nekāda pārrāvuma"? "Kristus ir apgaismots indivīds?"

Anna Auziņa
pirms 6 gadiem
mistiskā pieredze, saplūšana ar Dievu

Anna Auziņa
pirms 6 gadiem
Jā, atzīstot, ka problēmas pastāv, arī es tomēr nedomāju, ka vienīgais slavējamais būtu vēlme palīdzēt. Un, neraugoties uz šķietami "mierīgo, nosvērto toni, kas gatavs gandrīz uz visu, lai nevienu nejauši neizprovocētu un neaizskartu", autora intonācija nav ne bailīga, ne visiem izdabājoša. Nepiekrītu arī recenzijas trešajai rindkopai no apakšas, domāju, ka citētais (74) jau pats par sevi ir vadlīnija, jo būtībā runā par atbrīvošanos no ego jeb nomiršanu sev, lai atdzimtu Kristū.

Anna Auziņa
pirms 6 gadiem
turklāt tās ir ne tikai karmelītu vīzijas konkrētā laikā, šī pieeja iet cauri visai kristietības vēsturei kā apakšstraume

Anna Auziņa
pirms 6 gadiem
cik saprotu, klostera vadība tās neveicināja un nepopularizēja

Anna Auziņa
pirms 6 gadiem
Liels paldies par šo recenziju!
Šķiet, par iespējamo "slīdēšanu prom no kristīgās pieredzes un mantojuma" tomēr var diskutēt. Pat Radītāja un radītā fundamentālo nošķīrumu vai pārliecību, ka cilvēka patība nekādā dievišķajā vai kosmiskajā patībā nekad nevar tikt absorbēta pat ne augstākajos Dieva žēlastības stāvokļos ir iespējams apstrīdēt, un nevis dzenbudisma vai upanišādu, bet kristīgo mistiķu, tostarp rakstā minētās Avilas Terēzes ietekmē.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!