***
Prasmes, kuras atšķir manu kandidatūru
no pārējām, kuras nav tik izplatītas
un varētu Jūs ieinteresēt,
ir spēja garšīgi uzvārīt kafiju,
tīt dažāda rakstura cigaretes,
sazināties ar garlaicīgiem cilvēkiem, kā arī
plaša pieredze cīņā ar vēlmi veikt pašnāvību.
Raksturam piemīt arī pretrunu komplekss,
piemēram, vēlme būt mīlētam, bailes pietuvināties kādam,
centieni būt labākam par apkārtējiem
un nicinājums pret darba rezultātiem.
Iemaņa īstajā brīdī pajokot par sūdiem.
No svarīgākajiem trūkumiem
varu atzīmēt nespēju nekaitēt
patiešām neaizsargātam cilvēkam.
Jāpiemin arī vispārējo neorientēšanos
futbolā un datorspēļu pasaulē.
Jūsu uzņēmumā piecu gadu laikā
– kā arī jebkurā citā –
es redzu sevi kā apšaubāmu vērtību vergu
ceļā uz nākamo krīzi
viltus labklājības atribūtos,
Pielikumā Jūs varat atrast saistītos dokumentus,
tiešsaites uz mūziku – saglabātu sociālajos tīklos –
psiholoģiska profila izveidošanai.
Ar bijību un nepacietību gaidu Jūsu atbildi.
Paraksts – Pilsēta – Datums
***
Kurš gadsimts tas bija, deviņpadsmitais
vai divdesmitā sākums, kad šī māja
tika uzbūvēta, lai tiktu izpostīta un pārvērstos
par alu, lai mēs – pūšļotāji, burvji, mediķi –
tiktu uz to izsaukti?
Mēs devāmies caur vēla rudens vakara
konvulsīvo, žņaudzošo, mīlošo, asiņaino gaisu.
Satikuši tumšas, zvērīgas figūras,
mēs tikām atvesti pie vīra, kura
ribas bija aptītas ar audeklu, piepildītas
ar klusumu, darvu un injekciju adatām.
Piedzērušās balsis lamājās sveču gaismā,
sieviete mēģināja mierināt savu vīru.
Slimību saraksts, zīmes uz viņa rokām, kvēlojošs zelts
zem mēles skaidri norādīja uz mūsu bezpalīdzību.
Vīrs būtu jau aizgājis, ja nebūtu vēlējies smēķēt,
un es pamanīju, ka aizsaules robežsargi
slēpj savas kontrabandas cigaretes.
Kad mēs devāmies prom,
ielas kaķi glaudās pie mūsu kājām.
***
celofāna maisi, vienreizlietojamas šķiltavas, tukšas alus glāzes, cigarešu filtri, lietoti prezervatīvi,
izlādējušās baterijas, izrakstītas pildspalvas, neaktuālas ziņas, aizmirstas paroles, pamestas interneta vietnes,
izdegušas spuldzes, trauki no nerūsējošā tērauda, plēsta folija, tukšas paciņas un pudeles, visu sezonu drēbes, apavi un riepas.
vadi, tranzistori, plates, CD ieraksti, kineskopi un kartons, salocīti briļļu rāmji, nauda, kas izgājusi no aprites,
uz āru izlauzti lietussargi un krāsa, kas sarukusi neatvērtajās kannās, skolas kladītes, skolas mācību grāmatas, nejaušas fotogrāfijas,
rotaļu pistoles, rotaļu velosipēdi, rotaļu mašīnas,
dažādas mēbeles,
salauzti stikla gabali,
šļirces, sistēmas, salocītas naglas un, beidzot,
ļoti daudz izlietota tualetes papīra.
tas nav uzdevums, kur jāatrod liekais vārds,
bet mans veltījums mūžībai.
***
Par laiku no divpadsmitiem līdz pieciem
praktiski nav ko atcerēties.
Tā ir lapa ar rakstāmmašīnas iespiestām
atstarpes zīmēm uz abām pusēm.
Guļot iedomātu sieviešu rokās,
kā pavasarī pilsēta starp aukstiem mežiem,
svīstot ar kūstošā sniega klučiem,
pārāk sastindzis, lai pagrieztos
sāpju trūkuma čugunā,
man šķiet, ka jāpieceļas,
bet joprojām ir tikai pustrīs.
***
Ejot pa ceļiem, kuri nekur neved,
nedrīkst kāpt uz bruģa savienojumiem,
jāšķērso ielas pa baltām svītrām,
nav atļauts kāpt virsū citu cilvēku ēnām
un skatīties spogulī, kā arī pirksti jātur
sakrustoti kabatā, ejot pa ceļiem,
kuri nekur neved.
1