Radīšanas aktu kā kaut kā jauna parādīšanos pasaulē nevar izprast, paliekot noslēgtā esamības sistēmā. Jaunrade ir iespējama, tikai, pieļaujot brīvību, kuru nenosaka esamība un kura nav atvedināta no esamības. Brīvība sakņota nevis esamībā, bet gan neesamībā, brīvībai nav pamatu, to nekas nenosaka, tā atrodas ārpus kauzālām attiecībām, kurām pakļauta un bez kurām nav iedomājama esamība. [..] Darbā „Jaunrades būtība” es jau izteicu savu galveno domu, ka jaunrade ir radīšana no nekā, respektīvi, no brīvības. [..] Cilvēka jaunrades aktam vajadzīga matērija, tas nevar iztikt bez pasaules realitātes, tas noris ne jau tukšumā, ne jau bezgaisa telpā. Tomēr to nevar visā pilnībā noteikt materiāls, tajā ir jauns moments, kuru no ārienes nenosaka pasaule, [..] tā ir no ārienes nenosacīta brīvības emanācija. Bez šā faktora jaunrade būtu tikai citāds esošās pasaules elementu sastatījums un kaut kā jauna rašanās būtu iluzora.
No krievu valodas tulkojusi Tatjana Jarmolinska
0