Tas pac
pirms 6 gadiem
Tātad es šajā stāstā neatradu to, ko, sākot un turpinot lasīt, biju cerējis atrast. Tik vien. Un komentāros padalījos ar to - jo priekš tam jau te var papļāpāt, lai dažādi lasītāji dalītos savos meklējumos, atradumos u.c. Jā, ideju es meklēju vienmēr, tas ir mans priekšstats par to, kāpēc vispār rakstīt. Manuprāt, stāsts sākas ar to, ka autors grib pavēstīt kaut ko. Un tad autors domā, kādā veidā to pavēstīt - un rodas stāsts, kura saturs un forma ir paplāte, uz kuras pasniegta ideja. Bet citiem var būt citas vēlmes, patikas un viedokļi, nekādu problēmu.

Tas pac
pirms 6 gadiem
Teikts nebija. Bet es meklēju stāstam jēgu. Meklēju to tajā virzienā. Neatradu. Citā arī ne. Iznāk, ka, par spīti visai filozofēšanai par nevainīgiem dzīvniekiem un ētiskiem cilvēkiem, jēgas tomēr nav. Vienkārši pastāstiņš.
Priecātos izrādīties kļūdījies. Ja kāds man to jēgu tomēr atklātu.

Tas pac
pirms 6 gadiem
Par sodīšanu es nerunāju. Biju domājis tikai, ka ētisku apsvērumu dēļ veģetārisma nomocītais gaļaskārais galvenais varonis beidzot atradis kādu, ko apēst nav neētiski. Apēst ne jau lai sodītu: tikai tāpēc, ka garšo. Tomēr tas tā nesanāk - tieši tas, ka veģetārieši drīkstot ēst cilvēkus, jo viņš tak apēd nevis tipisku cilvēku, bet tieši to neparasto, labo, kurš pats ēd ļaunos cilvēkus, tātad tieši cilvēkēšana izrādās induglence apēšanai.
"Manā izpratnē, ja šajā stāstā ir kāds dziļāks slānis" ir ļoti dīvains teikums no autores: vai tad autore pati nezina, kas viņas stāstā ir?!
"Ēdiens simbolizē mīlestību" - re kā? Harijs ēd tikai tādus cilvēkus, ko mīl? Un galvenais varonis apēd Hariju tieši tāpēc, ka mīl viņu par to, ka šis ēd cilvēkus? Hm, tādi kalambūri man gluži pat patīk. Bet tos tad jāprot atbilstoši pasniegt. Šeit diemžēl ir tāds varoņa teksts:
"Kā tu justos, es domāju, kā tu justos, ja tevi tā vienkārši ņemtu un nokautu un pēc tam izceptu un apēstu? Kā tu justos, ja citi nerēķinātos ar tavām tiesībām dzīvot"
No kā izriet, ka varonis necieš Hariju tieši par to, kas tas ēd cilvēkus. Šim tekstam varoņa mutē bija jābūt attiecībā pret cilvēkiem, kas ēd zvēriņus. Bet iznāk galīgi lēti: varonis spriež taisno tiesu tam, kas apdraud mūs, nabaga labos cilvēciņus, un soda viņu zobs pret zobu. Morāle: kanibāli ir slikti, jo viņi mūs ēd, un par sodu viņi jāapēd. Piedod, kā jau teicu - bardax.

Tas pac
pirms 6 gadiem
Te nu gan es gribētu aizstāvēt autori: tas, ka "tītarmaizītes" nav vis tītarmaizītes, ir uzrakstīts pietiekami skaidri, bet arī gana smalki, tas ir viens no viegli elegantiem momentiem šajā vienkāršajā stāstā. Nē, Harija konsekvence ir skaidra, bet par bardaku protagonista morālē visu jau pateicu. Protams, ne jau viņu tajā vainoju: viņu radījusi autore.

Tas pac
pirms 6 gadiem
Stāstiņš kā izklaide ar ticamības momentu ir tik ļoti garām, ka nav šaubu: lasītājam vispār nav paredzēts tajā kaut ko izjust, tā ir tikai groteska metafora ar morāli.
Bet arī morāle nekādi nesagāja kopā.
Viņi abi neēd dzīvniekus – tiktāl skaidrs. Protagonists tā dara aiz morāliem apsvērumiem, kaut gaļas dikti kārojas, tāpēc nebūtu pretī apēst vainīgu cilvēku. Varbūt tāds vainīgais ir Harijs? Nē, arī viņš neēd dzīvniekus. Vienkārši negaršo, garšo tikai cilvēks? Nē, cilvēkus viņš ēd ne tikai garšas pēc, bet arī aiz māņticīgām blēņām. Tātad dzīvniekus viņš neēd tikai tāpēc, ka neapbrīno, nevēlas pārņemt to īpašības. Tomēr protagonista izvēle apmierināt savu gaļaskāri tieši ar Hariju galīgi nepavelk viņa vegāna morāli, tieši otrādi: iznāk, ka Harijs ir slikts tieši tāpēc, ka ēd sliktos cilvēkus, nevis nevainīgos dzīvniekus.
Bardax.

Džīna
pirms 6 gadiem
Nē, tak -Harijs ēd dzīvniekus, viņš apēda tītarmaizītes. Harijs ir sliktais, jo ēd cilvēkus, bet protagonists vēl ļaunāks, jo viņam ir dubultā morāle t.i. rīcība nesaskan ar pārliecību.

Džīna
pirms 6 gadiem
Ne jau par to - protams, bija mājiens uz "cilvēk-maizītēm", bet nebija taču teikts, ka Harijs neēd dzīvniekus!

Ieva Melgalve
pirms 6 gadiem
Manuprāt, tas "nevainīgie dzīvnieki" un "vainīgie cilvēki" (pie tam cilvēka "vaina" nav tā, ka viņš būtu ļauns - tā drīzāk ir tieši izrietoša no brīvās gribas; cilvēka apēšana ir nevis viņa "sodīšana", bet vienkārši pieļaujama tajā veģetārisma interpretācijā, kādu to postulē protagonists) ir tāds jociņš spociņš, "haha, šķiet, ka daži veģetārieši, drīkst ēst cilvēkus".
Manā izpratnē, ja šajā stāstā ir kāds dziļāks slānis, tas drīzāk ir meklējams caur atslēgu "ēdiens simbolizē mīlestību". Ar šo atslēgu nereti slēdz vaļā visādas pasakas/mītus un tamlīdzīgu literatūru, bet tā visnotaļ varētu darboties arī šī stāsta kontekstā.

Ieva Melgalve
pirms 6 gadiem
Varbūt problēma ir par visām varītēm mēģināt dabūt stāstā iekšā "morāli" vai "jēgu", ja galīgi nav teikts, ka tas viss tur tajā stāstā ir. Ar stāsta morāli ir tieši tāpat kā ar tā varoņu morāli - tas, ko viņi saka, lai pamatotu/attaisnotu savu rīcību vai iekšēji nobriestu, teiksim, slepkavībai, ir tikai ārējais slānis. Tas, ko viņi patiesībā dara, iet šķērsām visam, ko viņi paši ir pamatojuši.

Tāpēc arī autore :) tik piesardzīgi izsakās par visām dziļākajām jēgām etc., diezgan smieklīgi tomēr tā sēdēt ar nopietnu sejas izteiksmi un kaut ko pamatot vai spriedelēt, ja stāsts taču eksistē pats par sevi. T.i., nedomāju, ka man ir lielākas tiesības teikt, ka es "saprotu šo stāstu" vai "šī stāsta jēga/morāle ir..." nekā jebkuram citam šī stāsta lasītājam. Savā ziņā es pat esmu sliktāk kvalificēta to stāstu vērtēt vai skaidrot.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!