Foto – Valts Kleins
 
Kultūra
01.02.2017

Iesāli putnus

Komentē
0

Pārdomas par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sagatavoto izstādi "Juris Boiko. Sāls kristāli" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē, kas apskatāma līdz 2017. gada 5. februārim. Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.

Žurnālā "Draugs", 1987. gada, 4. nr., 5. lpp. R. Zvaigznīte raksta: "Pienāca laiks domāt par savu nākotni. Daudzi gribēja kļūt par ārstiem. Pārāk daudzi. Kad sāka rēķināt, iznāca, ka pieprasījums pēc šīs cienījamās profesijas nav saskanīgs ar absolventu vēlmēm. Diemžēl! Tāpēc Sofiko un Januami nolēma kļūt par medmāsām."

Pirms ķeramies pie Jura darbiem, sākam ar jautājumu: kas ir Juris Boiko? Dr. Enesers? Jūlijs vai Augusts? Sofiko un Januami? Diez vai. Pat tiem, kas Juri pazina, atbildēt var nākties ne tik viegli, kā sākumā šķiet.

Svarīga informācija par šī noslēpumiem ieskautā vīra gaitām atrodama portālā nekropole.info. Cita starpā tur lasām: "Juris Boiko dzimis 13.12.1954. bija uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2002. gadam."

Ko viņš dara tagad un kurā vietā? Ar ko mums šobrīd rēķināties? Ko viņš atkal uzņem? Kādu sabiedrību darbina?

90. gadu vidū bieži viesojos Jura darbnīcā Rīgā, no kuras pavērās plašs skats uz Daugavu. Pa logu varēja redzēt šo un to, kas atradās starp Dzelzceļa un Vanšu tiltu. Vienreiz izvelku no somas Ēriha Fromma grāmatu, kur apkopotas pārdomas par dažādām lomām, ko cilvēkiem nākas spēlēt mūsu sabiedrībā. Parādu to Jurim. Viņš lasa priekšā. Ir jautri.

Tomēr Jurim teksts vispirms vienmēr ir tikai teksts. Labākajā gadījumā tas kalpo kā šifrēta norāde – kaut kur uz kādas plīts, vienā no traukiem, iespējams, peld ar visu mizu vārīts kartupelis. Lai tiktu pie ēdiena, būs nepieciešami instrumenti, ar ko šo karsto priekšmetu izvilkt no katla un nomizot. Tad vēl jālūko pēc mutes, zobiem, sāls… Utt.

Gan teksta rakstītājs, gan lasītājs atrodas vienā un tajā pašā ierakumu pusē – rakstītā jēga viņiem atklājas, tikai spēlējoties ar to. Jeb, kā saka filozofs, autors rotaļājas ar mums, ja nedomājam precīzi.

Kādas lomas paredzētas Jurim Boiko? Dēls, tēvs, sēņotājs, mākslinieks jeb vienā vārdā uzņēmējs, kā apgalvo internetā? Vai varbūt tomēr dzīva būtne, kas raujas pēc brīvības tā vietā, lai, upurējot savu personisko neatkarību, dziļi iecirstu asti vienā vai uzreiz vairākās Fromma aprakstītajās sabiedrības sociālajās nišās?

Māksliniece Anita Zabiļevska atceras kādu sarunu. Juris saka: "Ir ganu suņi, sargsuņi, medību suņi, klēpja suņi, dienesta suņi, bet pārējie ir purpura suņi." – "Purpura suns," Anita turpina, "rada tiešas asociācijas ar to skaudro vientulības sajūtu, ko pārdzīvo intelektuālis, mākslinieks, dzejnieks, skolotājs, atrodoties nepārtrauktā pasaules izziņas procesā."

Tas, kas padara Juri īpašu, kā esmu novērojis, ir fakts, ka, atšķirībā no tiem, kas atrodas nepārtrauktā šīs pasaules izziņas procesā un attiecīgi dzīves laikā labāk vai sliktāk noskaidro visu par sabiedrībā pastāvošajiem izdzīvošanas likumiem, uz mūža beigām tiekot arī pie savas mājas, Jura aicinājums ir cits. Protams, izvārot buljonu no viņa iemīļotajiem autoriem, piemēram, Ferdinanda Osendovska, Henrija Deivida Toro vai mikologa Štolla, sausais atlikums galu galā izrādīsies kāda lappuse ar praktisku informāciju par ēku celtniecību, ieteikumiem sēņošanai un labas uzvedības normām tepat uz Zemes, šī niecīgā punktiņa Visumā. Arī interesanti. Tomēr Juris iet tālāk, viņu aizrauj metadizains – citu, jaunu un "neiespējamu" pasauļu radīšana. Tādēļ viņš draudzējas ar trakiem arhitektiem, piemēram, Sparānu un Lediņu, kuri arī patiesībā nekādas mājas projektēt i netaisās, neskatoties uz apgūto profesiju.

Tagad varam tikai minēt, ka tas, iespējams, izskaidro, kādēļ Juris 2002. gadā pamet Latvijas Republikas teritoriju, pirms tam jau kādu brīdi iepriekš arvien vairāk laika pavadot Dārziņos zināmā noslēgtībā no Latvijas mākslas scēnas. Ko gan tur darīt tam, kas jau radījis savu Pasauli?

Jura mākslas darbu, tāpat kā labu ceļvežu un pavārgrāmatu, nav pārāk daudz. Bet mazāk šajā gadījumā nozīmē vairāk.

Juris necenšas slēpt, ka t.s. māksla šī vārda akadēmiskajā nozīmē vispār nav viņa teritorija. Tādēļ viņa intelektuālais devums visbiežāk atstāj vienaldzīgus profesionālus mākslas zinātniekus, kolekcionārus un citus, kas vienmēr neglābjami nokavē visus iespējamos vilcienus.

Turpretim pilnīgi cita lieta, kad ar Jura darbiem sastopas zinātkārs materiālo un nemateriālo sfēru apceļotājs, kas alkst pēc jaunas, nebijušas pieredzes un citādības.

Juris saka, ka runa jau sen vairs nav par daiļdarbiem vai "mākslu", bet gan par dabas enerģētiskajām likumsakarībām. "Es selekcionēju lokālus enerģētiskus strāvojumus – impulsus – un fiksēju tos kā zīmes," saka Juris. Atsaucoties uz Džīnu Jangbladu, Juris saka: "Tas nav mūsu uzdevums – no jauna definēt jēdzienu "māksla". Mūsu uzdevums ir mainīt mākslas virzību un tās enerģiju iepludināt citā gultnē."

No ceļotāja viedokļa raugoties, Jura darbi ir enerģētiski uzlādētas norādes par to, kurp ved šī "cita gultne". Tie gluži vai fizioloģiskā līmenī palīdz iepazīt un pēcāk atrast viņa Pasauli ikvienam, kad būs pienācis laiks. Šobrīd Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāmā Jura Boiko darbu rekonstrukcija izstādē "Sāls kristāli" šajā ziņā nav izņēmums. Vēl tikai līdz 5. februārim pastāv iespēja uzzināt, ko darīt, nonākot Jura Laikā. Kā šai Pasaulē aptuveni izskatīsies. Kādi ķīmiskie savienojumi un spēles elementi izmantoti Jura Pasaules radīšanā un kādas, piemēram, ir to dziedinošās spējas.

No sarunas ar izstādes "Juris Boiko. Sāls kristāli" apmeklētāju Franci (10 gadi).

– Vai tu atceries, mēs apmeklējām Latvijas Nacionālās mākslas muzeju?
– Jā.
– Vai tu atceries, mēs apmeklējām tur Jura Boiko izstādi?
– Mhm.
– Ko tu par to vari pateikt?
– Bija forši.
– Kas tieši?
– Nu, viss viņa… Ka viņam viss bija, tas viss sāls. Tas patika.
– Un vēl?
– Nu, vispār, ka viņš ir tāds. Izskatījās, ka viņš ir diezgan asprātīgs.
– Kas tev vislabāk palika atmiņā no šīs izstādes?
– Tas televizors pie tā sāls.
– Ja tu būtu Juris Boiko, kādu izstādi tu taisītu?
– Es taisītu datoru izstādi.
– Kas tur būtu izstādīts?
– Dators. Vecākie un visjaunākie datori.

Kas vēl svarīgi? Vienā no dziesmām Juris, līdzīgi kā, piemēram, arī Karloss Kastaņeda vai Viktors Peļevins savos stāstos, brīdina par putniem. Dusmīgie, resnie putni ir augsti attīstīta, bet destruktīva citplanētiešu rase. Tās vienīgā dzīves jēga ir iekarot pastāvošos Visumus, paverdzināt tos un tad sagraut. Iznīcināt spožākās zvaigznes un skaistākās planētas tāpat vien – tikai tādēļ, ka tas ir iespējams. Eņģeļi šausmās bēg. Arī dievi nolaiž rokas.

Visticamāk, putnu rase kādā no attīstības fāzēm apguvusi prasmi eksistēt neorganiskā līmenī – tādā kā informācijas micēlija formā, kas sagrauj visu, ko var. Bieži vien ar citu rokām. Viņi īpaši neslēpjas. Jau gadiem uz Zemes putni par sevi atgādina dažādos veidolos. Caur emblēmām, ģerboņiem un karogiem. Tagad tā saucamajos "gudrajos" telefonos tos piedāvā lejupielādēt pat bez maksas…

Lai zem cik atšķirīgām ideoloģiskām platformām viņi reizēm maskētos, beigu beigās putnus atpazīt nav grūti. Pēc darbiem.

Juris raksta:
"Šonakt atkal mežs ir
Baigi izbradāts.
Visas manas sēnes
Nopostījis kāds.
Nolauzis ir lielās,
Mazās saminis
Un nevienu pašu
Nav man atstājis.
Tie ir resnie putni,
Kuriem sēnes skauž,
Tāpēc katru nakti
Viņi nāk un lauž.
Nolauž baravikas,
Nolauž bērzlapes
Un pat neēdamās
Zaļās mušmires.
Vai man mežā būtu
Jāierīko slazds?
Bet, ja pastnieks iekrīt,
Tad man nenāks pasts.
Var jau būt vēl ļaunāk,
Varbūt paies gads,
Un tad nākošruden
Iekritīšu pats."

Putni ir reāls drauds. "Postmodernajai/-ām pasaulei/-ēm, kuru/-as mēs esam radījuši kā sarunas, par kurām mēs runājam, kādēļ tā/-ās pastāv, nav jākļūst labākai/-ām, gudrākai/-ām, skaistākai/-ām, – tai/-ām ir jākļūst arvien vairāk neiespējamai/-ām," saka Juris.

Pastāvēs vienīgi tas, kas ir neiespējami. Jo visu, ko iespējams, agrāk vai vēlāk iznīcinās putni.

Būt neiespējamiem – tas ir veids, kā mēs varam viņus visus iesālīt.

Foto - Valts Kleins

Kaspars Rolšteins

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!