Komentārs
08.12.2014

Iepūt, deputāt!

Komentē
3

Pagājušās nedēļas nogalē partijas "Vienotība" Ētikas komisija mani lūdza sniegt viedokli par 12. Saeimas deputāta Veiko Spolīša administratīvo pārkāpumu, braukšanu dzērumā. Es īsti nezinu, kādam nolūkam šis viedoklis bija vajadzīgs, tādēļ pieņemu, ka varu ar sacerēto tekstu padalīties arī ar plašāku publiku. Tam būtu vairāki iemesli. Pirmkārt, "Satori" auditoriju reizēm interesē ētikas jautājumi; šāds deputāta pārkāpums noteikti ir pelnījis arī konceptuālu aplūkojumu, ne tikai galēji politizētu saukšanu par vai pret Spolīša atkāpšanos – vienīgo risinājumu visām ētikas problēmām lielas daļas Latvijas inteliģences skatījumā. Otrkārt, daži mani komentāri par šo tēmu, izrauti no konteksta, ir izpelnījušies indīgas piezīmes, ka es patiesībā cenšoties izpestīt savu drinking buddy, kas – par laimi vai diemžēl – neatbilst patiesībai. Tādēļ te nu ir pilns viedoklis.

 

Partijas "Vienotība"

Ētikas komisijai

 

VIEDOKLIS

par 12. Saeimas deputāta Veiko Spolīša rīcību

 

Automašīnas vadīšana stiprā alkohola reibumā ir smags administratīvs pārkāpums, kas apdraud līdzcilvēkus. Ja šādu pārkāpumu veic vēlēta valsts amatpersona, tas nopietni iedragā attiecīgās personas reputāciju un, iespējams, arī negatīvi ietekmē valsts varas leģitimitāti kopumā. Pilsoņi var pamatoti uzskatīt, ka cilvēkam, kurš vieglprātības vai nolaidības dēļ pakļauj šādam riskam savus līdzcilvēkus, nevarētu uzticēt lēmumu pieņemšanu par valsts iedzīvotājiem politiskā līmenī. Tieši šā iemesla dēļ jautājums par deputāta Spolīša iespējamo mandāta nolikšanu katrā ziņā pelna nopietnu aplūkojumu un neapšaubāmi ir piekritīgs partijas ētikas komisijai.

Vienlaikus krietni sarežģītāks ir jautājums, kam vajadzētu pieņemt lēmumu par deputāta Spolīša iespējamo mandāta nolikšanu vai paturēšanu. Parlamenta deputāts nav valsts ierēdnis, viņam nav hierarhiskas priekšniecības, kas varētu pieņemt šādu lēmumu. Arī Saeimas vadībai, frakcijas vadībai vai partijas valdei nav šādas hierarhiskas varas pār atsevišķu deputātu. Parlamenta deputāts ir pakļauts tikai vēlētājiem un savai sirdsapziņai. Tas liek domāt, ka, lai arī jautājums par mandāta nolikšanu šādā situācijā ir aktuāls, tomēr tas ir jāpieņem pašam deputātam Spolītim.

Galvenais atskaites punkts šāda lēmuma pieņemšanā būtu uzticības saikne starp deputātu Spolīti un viņa vēlētājiem. Lai demokrātiskā valstī politiķis varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus, viņam ir nepieciešams, lai sabiedrība viņam uzticas. Tas ir absolūts priekšnoteikums, kurš atrodas politiskās ētikas pamatā. Ja Spolīša kungs ar savu pārkāpumu ir zaudējis savu vēlētāju uzticību, ja viņa saikne ar saviem vēlētājiem ir neglābjami iedragāta, ja viņa tālāko politisko karjeru, viņa idejas un priekšlikumus neviens vairs neņems nopietni – tad mandāta saglabāšana būtu neapšaubāmi amorāla rīcība. Turpretī, ja deputāts Spolītis cer, ka viņš spēs savu nodarījumu kompensēt ar aktīvu politisku darbību un atjaunot iedragāto uzticēšanās saikni, viņš var turpināt savu parlamentāro darbību. Tas nav viegls jautājums, taču to diez vai spēs adekvāti izšķirt kāds cits kā vien deputāts Spolītis. Ētika šajā situācijā diemžēl māca tikai to, ka reizēm ir vērts paļauties uz cilvēka morālo spriestspēju – priekšlaikus neattaisnojot viņu vai nesamazinot pārkāpuma nozīmi, bet arī necenšoties priekšlaicīgi norakstīt Veiko Spolīti kā neglābjami amorālu cilvēku, kuram nav vietas valsts pārvaldē.

Galu galā, jāatceras, ka deputāts Spolītis tomēr ir saņēmis savu parlamentārieša mandātu tādēļ, ka pilsoņi viņam ir pauduši savu uzticību. Tādēļ iedomāties, ka šo tautas pausto uzticības kredītu var dzēst kāda partijas organizācija vai, teiksim, žurnālisti, ir diezgan aplami. Tiesa, situāciju sarežģī tas, ka deputāts Spolītis ir nonācis 12. Saeimā ar t.s. "mīksto" mandātu, uz laiku, kamēr Edgars Rinkēvičs pilda ministra pienākumus. Tomēr savu sabiedrības uzticības kredītu Spolītis neapšaubāmi ir saņēmis.

Pilnībā piekrītu kolēģes prof. Lasmanes sacītajam, ka ir jāņem vērā Veiko Spolīša atvainošanās. Tā šeit ir interpretējama kā mēģinājums atjaunot iedragāto uzticēšanās saikni starp deputātu un viņa vēlētājiem. Vienlaikus, ņemot vērā mūsu pilsoņu mazo uzticību vārdiem, šās saiknes atjaunošanai varētu būt nepieciešama kāda praktiskāka rīcība – lai Spolīša kungs tiešām apliecinātu, ka apzinās sava nodarījuma nopietnību, nevis tikai atrunājas, lai saglabātu mandātu. Galu galā, pārmērīgs alkohola patēriņš, alkoholisms un dažādi ar alkohola lietošanu saistīti noziegumi ir nopietna problēma visai Latvijai. Tādēļ Spolīša kunga gadījumā tas varētu būt kāds ievērojams ziedojums Anonīmajiem alkoholiķiem; ievērojams skaits stundu, kas pavadīti brīvprātīgajā darbā kādā alkoholiķu rehabilitācijas iestādē (piem., Straupes narkoloģiskajā slimnīcā vai Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā), deputāta līdzdalība Ceļu policijas un CSDD kampaņā "Nebrauc dzēris" vai arīdzan kādu ar alkohola aprites ierobežošanu saistītu likumprojektu aizstāvība Saeimā, piesaistot šai tēmai arī nopietnāku sabiedrības uzmanību. Neredzu iemeslu, kādēļ lai Veiko Spolītis pēc šā negadījuma nekļūtu par dzeršanas apkarošanas "seju" 12. Saeimas sasaukumā – ja reiz viņš patiešām nopietni apzinās savu nodarījumu un vēlas risināt nozīmīgas Latvijas sabiedrības problēmas. Turklāt tieši šāda, praktiska rīcība noteikti pieder pie labās prakses daudzās rietumu demokrātijās, kad politiķi veic līdzīgus pārkāpumus.

2014. gada 4. decembris

Ar cieņu
Ivars Ijabs,
Dr. sc. pol., LU asoc. prof.

Tēmas

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3