Blogs
29.06.2017

Grozies, kā gribi

Komentē
1

"Mums grāmatnīcās tagad arī šitādi krutie spineri! Krāsainais pat ar gaismiņām, kas iedegas procesā [smailijs]," jūnija sākumā sociālajā tīklā "Facebook" vēstīja pazīstamā grāmatizdevēja un tirgotāja Vija Kilbloka. To, ka priekšmeti, kas angļu valodā tiek dēvēti par fidžetspineriem, ir kaut kas nozīmīgs, apliecināja pat nopietna ārzemju prese. Atvainojiet par kārtējo atsaukšanos uz "The New Yorker", bet žurnāla 12. maija numurā tika publicēts Rebekas Mīdas komentārs "Fidžetspineri ir priekšzīmīga rotaļlieta Trampa prezidentūras laikam". Kā jau par katru populāru parādību, drīz vien parādījās arī pa kādam fidžetspineriem veltītam ironiskam nesapratēju un noliedzēju komentāram. Tā, piemēram, kāds paziņa sociālajos tīklos aprakstīja šādu ainu: ""Šodien skeitparkā viens čalis ar fidžetspineri parādīja triku," alus bārā savam čomam saka džeks ar kuplu bārdu. Es kaut ko tomēr līdz galam nesaprotu." Savukārt kāds cits atminējās, ka jau pirms daudziem gadiem viņa rīcībā esot nonākusi līdzīga rotaļlieta un to kā reklāmas suvenīru izplatījis kāds lodīšu gultņu izplatītājs vai ražotājs.

To visu vērodams, aiz gara laika sāku prātot, ka droši vien šai uzpariktei būs jāizgudro kāds skanīgs apzīmējums latviešu valodā. Mēs taču atceramies, ka, piemēram, puzles ne pārāk sen dažs mūsu valodnieks ierosināja dēvēt par "padariņiem". Ne jau visi jaunvārdi, protams, iesakņojas vienlīdz labi.

Vārdnīcas vēsta, ka ar angļu vārdu "fidget" apzīmē "nervozitāti, nemieru; nemiera garu; dīdīšanos, grozīšanos; nervozēšanu, uztraukšanos; darīšanu nervozu, uztraukšanu". Par "spinner" jau skaidrs – tas ir tāds vai kaut kas, kas griežas. Respektīvi, runa ir par izstrādājumu, kuru, ja lietojam mūsu pašu idiomu, "dīda nemiers". "Nemierdīdis" gan neizklausījās pēc pārāk veiksmīga darinājuma un atgādināja kaut kādu ciskudrilli vai sūdzambībeli, tāpēc meklējumus turpināju. Paskatījos pat pāris "YouTube" video ar šīs rotaļlietas lietošanas instrukcijām un ar to veicamiem dažādas grūtības pakāpes trikiem. Vārdam "dīdīties" mums ir arī skaists sinonīmu klāsts – "trīties, triņāties, trimināties, dīžāties, dīšļāt", pat "trašāties" (šis varbūt noder thrash metal mūzikas virziena cienītājiem?).

Tirināšanās gan sinonīmu vārdnīcā minēta nebija, tomēr mirkli pakavējos pie domas par "tirliņu". Tezaurs.lv atgādināja par vēl kādu vārda "dīdīt" nozīmi, turklāt tā, lai arī tiek uzskatīta par novecojušu, šajā vārdnīcā minēta pirmā, proti – "dresēt", piemēram: "Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības." Iemeslus, kāpēc nu jau šī nozīme ir novecojusi, cirka zvēru trača sakarībā nav grūti uzminēt. Tāpat "dīdīt" var nozīmēt likšanu "(kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko", "aicināt uz deju, dancināt", kā arī iešanu "ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu".

Tā kā nu jau biju redzējis, ka ar fidžetspineriem iespējams veikt visādus trikus, doma par griežuļa dresēšanu vai dancināšanu man šķita interesanta, taču jau pēc pāris dienām manas pārdomas pārtrauca laikraksta "Dienas Bizness" sadaļā "Mazumtirdzniecība" publicēta ziņa: "Valsts valodas centrs: Fidžet spineris latviski saucams par virpināmo vai grozāmgrābsli". "Šobrīd visā pasaulē vērojams neprātīgs pieprasījums pēc rotaļlietām, kuras Latvijā sarunvalodā un tirdzniecībā dēvē par fidžet spineriem (angliski – fidget spinners)," rakstīja Lelde Petrāne. "Taču Valsts valodas centrā biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka šī rotaļlieta latviski būtu saucama divos vārdos: "virpināmais" vai "grozāmgrābslis". Ik pa laikam pasaulē uzrodas topa rotaļlietas, bez kurām bērni vienaudžu sabiedrībā jūtas atstumti un apdalīti, taču pieprasījums pēc spineriem aug gaismas ātrumā, kļuvis par sava veida fenomenu un ļauj nopelnīt tirgotājiem. Lielākā daļa no spineriem veikalu plauktos maksā dažus eiro, bet ir arī dārgāki modeļi, kuru cena mērāma vairākos desmitos eiro." Vārdu sakot, viss jau bija izdomāts pirms manis.

Sajutos sabiedrībā atstumts un apdalīts, tāpēc gaismas ātrumā devos uz grāmatnīcu, taču šoreiz mans mērķis nebija kādas grāmatas, bet gan virpināmā grozāmgrābšļa iegāde. Apdalītības sajūtu es labi pazinu, jo bērnībā tā mani bija pārņēmusi vairākkārt. Tā mēdza piezagties retajās cirka apmeklējuma reizēs, jo cirkā bez zvēru smakas un gaisa akrobātu virpināšanās bija sastopamas arī pārdevējas, kas tirgoja tievā gumijiņā iesietas, no krāsaina kreppapīra saveltas un ar diegu notītas bumbiņas. Kad bumbiņu palaida vaļā, gumijiņa nostiepās un rāva to atpakaļ augšā – tās bija tāda proletariāta diktatūras atbilde vēl Senās Grieķijas rotaļīgi demokrātiskajos apstākļos dzimušajiem, bet pēcāk Rietumu kapitālistu uzurpētajiem jojo. Bet mani vecāki tos man spītīgi nepirka. Un tāpat man itin nekā neizdevās tikt pie tirgū ap Jāņu laiku allaž nopērkamajiem papīra sombrero vai kovboja hūtes, ko pašdarbnieki cepurnieki ar krāsu pulverizatoriem un trafaretiem bija rotājuši ar sakrustotiem zobeniem, koltiem un citiem pievilcīgiem simboliem. Stāsta, ka tajos tālajos laikos ar šo papīra cepuru biznesu savas darba gaitas esot sākusi arī viena otra vēlāk pazīstama kinokritiķe.

"Sakiet, lūdzu, vai jums grozāmgrābšļi ir?" vaicāju grāmatnīcas pārdevējai, un pēc viņas sejas izteiksmes nopratu, ka laikam izskatos pēc puikas, kas aptiekā pirmoreiz iegriezies iegādāties prezervatīvu, bet vēl nav pārliecināts, vai jebkad mūžā radīsies iespēja to izmantot.

"Jā, tepat tie ir," viņa norādīja sev līdzās uz letes.

"Vairāki veidi?" pamanīju divu dažādu formu objektus.

"Jā, parastie un metāla," man tika lietpratīgi paskaidrots.

Izvēlējos parasto, lai gan arī tas bija no metāla. Un ne jau tikai tāpēc, ka viens no tiem bija pieejams zelta krāsā, bet arī tā formas dēļ – virpināmais aizdomīgi izskatījās pēc kastetes, un tad jau tas ir īsts ierocis, kuru no rokas bagāžas lidostas drošības kontrolē noteikti pavēlētu izmest. Uz iepakojuma bija minēts, ka šis metāla lējuma un ABEC standartiem atbilstoša lodīšu gultņa apvienojums izgatavots uzņēmumā "Toi-Toys International" Nīderlandes pilsētā Eindhovenā, un nav ieteicams bērniem, kas jaunāki par 36 mēnešiem, jo pastāvot nosmakšanas risks ar sīkām detaļām. Iebāzt mutē šo priekšmetu gan būtu grūtības pat pieaugušam sirmgalvim, taču drošības labad nemēģināju. Uz latviešu valodā tulkotās anotācijas ierīce bija nodēvēta Valsts valodas centrā nepieņemtā nosaukuma versijā – "Pirkstu virpinātājs" –, bet uz pirkuma čeka pavisam vienkārši: "Spineris met". Izsaiņojis rotaļlietu, pavirpināju to starp diviem pirkstiem, pēc tam – novietotu uz viena, taču nekādu "pirms" un "pēc" atklāsmi nepiedzīvoju. Uz iepakojuma bija arī kvadrātkods ar saiti uz ražotāja mājaslapā aplūkojamām darbošanās videoinstrukcijām. Ņipras mūzikas pavadījumā grozāmgrābšļi griezās kā traki, bet savējo ar blīkšķi vairākkārt nometu zemē. Pēc brīža man šī ņemšanās apnika, mans pacietības mērs izrādījās pārāk īss.

Daži no grozāmgrābšļu ražošanas un tirgošanas aktīvistiem klāstot, ka tie būtu jāuzskata bezmaz vai par dziednieciskiem brīnumlīdzekļiem, kas līdzot jauniešiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu vai autismu, kā arī palīdzot tikt galā ar stresu. Var jau būt, ka daļa no šiem apgalvojumiem ir tiesa, tomēr uz mani jaunā rotaļlieta atstāja gluži pretēju iespaidu – tās grozīšana mani padarīja arvien ērcīgāku, un dzelzs daikta uzkrišana uz kājas stresu itin nekā nesamazināja. Tad jau būtu vien labāk grāmatnīcā nopircis kādu grāmatu, nospriedu, bet grozāmgrābsli noliku plauktā līdzās vargānam un vēl citiem ikdienā pareti izmantojamiem priekšmetiem. Fakts, ka pēc "Google" meklēšanas pieprasījumu biežuma skaita grozāmgrābšļu popularitāte jau kopš maija sākusi strauji kristies, mani nepavisam nepārsteidza.

 

Tēmas

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1