Maija Roze
pirms 6 gadiem
nazis
pirms 6 gadiem
Taču vispirms ir jāvienojas, ko mēs saucam par KULTŪRU. Māksla, mūzika, literatūra, kino, teātris ir pārāk šauri. Ja skatās plašāk, tad var nonākt galējībās un neatradīsies neviena dzīves sfēra, kas nebūtu kultūra. Par šo terminu var strīdēties līdz bezgalībai, tāpat kā par mīlestību, laimi, bagātību, panākumiem un citiem terminiem, ko ik dienas piesaucam bez īstas izpratnes, ko mēs ar to saprotam. Man kā vēsturniekam, lai arī vēsturi neesmu īsti mācījies, ir sava definīcija, kas kultūra bija savos pirmsākumos: “Kultūra ir cilvēka izdzīvošanas paņēmienu kopums noteiktos ģeoklimatiskajos apstākļos, izmantojot tikai vietējos resursus, kas tiek nodots nākamajām paaudzēm.” Latviski sakot, tā ir dzīvesziņa. Sensenos laikos atkrišana no kultūras, tās noliegšana varēja beigties ar bada nāvi vai aiziešanu bojā. Šodien mēs to izmantojam pat neapzinoties. Noteiktos ģeoklimatiskajos apstākļos veidojas arhitektūra - no vietējiem pieejamiem būvmateriāliem būvētas ēkas piemērotas vietējam klimatam, virtuve – no pieejamiem produktiem gatavoti ēdieni, apģērbs atbilstošs klimatiskajiem apstākļiem, kalendārs, lai varētu ieplānot un padarīt visus nepieciešamos darbus, līdz ar kalendāru arī svētku tradīcijas, kas iezīmē vienu darbu pabeigšanu un citu sākšanu, valoda, kas nodrošina attiecīgajos apstākļos visefektīgāko komunikāciju, reliģija utt. Tas viss tiek pārmantots un atzīts par labu esam, jo ŠEIT DARA TĀ (piecu mērkaķu likums).
Tas viss ir labi, kamēr neparādās citu kultūru pārstāvji, kuru dzīvesziņa ir veidojusies citos apstākļos. Pirmais ar ko atšķiramies ir apģērbs un tas mums nepatīk. Mēs visi esam arī padomju kultūras radīti un tā vēl sēž dziļi mūsu apziņā. Arī padomju laikos bija jāprot izdzīvot un izveidojās izdzīvošanas paņēmieni – neatšķirties no citiem, jo tad būs slikti. Pionieru kaklauts, skolas forma, meitenēm bizītes ar baltām vai zilām lentām, zēniem īss matu griezums pēc vienīgā vietējā friziera izpratnes utt. Tā bija, kad es gāju skolā. Ja bija kļošenes, gari mati, tad bija vizīte pie direktora un nepatikšanas vecākiem. Pēc tam visiem bija kļošenes un, škiet, gari mati bija bez maz vai obligāti, ja kādam nebija tad citiem tas nepatika.
Arī šodien mums daudz kas nepatīk. Mums nepatīk kažokādas cepures ar vilnu uz āru – pižiki. Centrālajā Krievijā, kur ir bargas ziemas, tādas cepures nēsāt ir pilnīgi normāli, Latvijas slapjdraņķī – stulbums. Vēl stulbāk nēsāt Latvijā šādus kažokus, it sevišķi tad, ja ar tādu mačalku iespraucas pārpildītā trolejbusā, tad tas vairs nav nepatīk, tas jau kļūst traucējoši apkārtējiem. Šobrīd dienaskārtībā ir musulmaņu sieviešu galvassegas, kā kultūras sastāvdaļa. Šāds tradicionālais apģērbs, es domāju, ir radies ilgi pirms pravieša Muhameda dzimšanas. Es neesmu bijis tuksnesī, vēl jo mazāk smilšu vētras laikā un nezinu visus sīkumus par sejas aizsegšanas praktiskajiem labumiem, bet tam noteikti tur ir praktiska nozīme. Mums tas var nepatikt, bet vai mums tas traucē? Ir jānomainās daudzām paaudzēm, lai saprastu, ka te tas nav praktiski, te dara tā.
Ir jau arī latviešu kultūrā par ko pabrīnīties citiem. Mūsu pašu Jāņi, kad visa tauta jūk prātā. Dēļ kā? Grūti būs atbildēt kāpēc tie jāsvin, bet gribās svinēt. Taču izskaidrojums ir pavisam praktisks – tas ir bērnu taisīšanas laiks no senvēstures. Citur pasaulē var būt jau sen bija vienalga, kad bērns piedzimst, bet Latvijā tikai no tā laika, kad mājās sāka iebūvēt skursteņus. Lai piedzimušie bērni izdzīvotu, tiem bija jāpiedzimst pareizā laikā pavasarī marta beigās vai aprīļa sākumā, kad stārķi atlido, lai pagūtu līdz ziemai pieaugt un nebūtu tādam tikko dzimušam jāsmok dūmistabā vai piekvēpinātā rijā, lai mammai būtu plašāks produktu klāsts ko ēst pirmajos mēnešos un vēl daudz citu sīkumu. Bērnu radīšana un audzināšana arī ir jebkuras kultūras galvenā sastāvdaļa, kas kādreiz bija visiem zināma un neapspriežama, jo tas ir tautas, dzimtas un ģimenes izdzīvošanas pamats, un neviens nesprieda, cik bērnus vajadzētu, jo vairāk jo labāk, jo vairāk bērnu, jo bagātāk dzīvos. Šobrīd tas ir kaut kā apgriezies otrādi, bet tas tikai uz laiku. Ik pa laikam tauta nomaldās un pazaudē savas kultūras saknes, bet vienmēr pie tām atgriežas.
Aizklīdu kaut kur, bet tās ir manas domas par kultūru.
martell
pirms 6 gadiem
Kad studēju, tad 1/3 kursa bija muslimi, pamatā Nigērija, Gambija utml. Lielākoties slinki un aroganti muļķi. Arī sievietes. Pilnīgā pretstatā bija kristieši no Kenijas, Ganas un DĀR. It kā sociālā vide, klimats un "kultūra" līdzīga, bet izpratne par konkurenci pilnīgi citāda. Arī dzīvesziņa ir kardināli atšķirīga.
Līdzīgus stāstus esmu dzirdējis no tiem, kas dienējuši kopā ar uzbekiem, tadžikiem utml.
===========
Šai sakarā liekas labs raksts TVNETā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/577599-junkera_kunga_politkorektais_nekorektums_jeb_kam_mums_patiesiba_ir_japalidz
martell
pirms 6 gadiem
Cita lieta, cien. Jāni Melni, ir tā, ka jūs un liberāļi kopumā (varu arī izvērsti pamatot "slinki un aroganti muļķi", ja vajag), pilnīgi mierīgi varat nosaukt mani par ksenofobu, homofobu, mīzēju, nacistu un hvz vēl ko, pat i necenšoties iedziļināties loģiskajās pretrunās, kas nāk līdzi šai nievāšanai, un kur nu vēl manā personīgajā pieredzē. Ar pirmajām ļoti spilgti nesen Ilmārs Šlāpins izpildījās. Un tas ko Jūs pārprotat, ir, ka stumjot gan "solidaritātes" propagandu, gan zilo propagandu, mūsu Latvijas sabiedrību šķeļat pa horizontāli. Un tad man rodas jautājums: varbūt Jūs to darāt speciāli? Vai tas būtu Jūsu mērķis - sašķelta, konfrontēta sabiedrība? Piesedzoties ar glumu vienlīdzības vispārinājumu un kā pirmo argumentu bliezt pretī Putina mācību grāmatas [no kurām, starp citu, ir daudz ko mācīties]. Un ne jau tamdēļ, ka esat cilvēkmīlis vai gejs. Jūs piesaucat naidu(!) pret citādo, ko es nevaru tulkot nekā savādāk kā primitīvu demagoģiju. Tas nav naids. Tā ir prasība "svešajiem" ievērot lojalitāti pret tiesisko sistēmu un vairākuma tradicionālajām vērtībām tieši tāpat, kā "svešie" vēlas, lai tā tiktu ievērota viņu valstīs. Patīk tas vai nē - šī ir Latvijas Republika. Balsot drīkst arī ar kājām.
Es atšķirībā no Jums un līdzīgiem nekaunos Londonā, Pēterburgā vai Amsterdamā teikt, ka esmu latvietis.
Jānis Melnis
pirms 6 gadiem
Te arī tas izgaismojas - dzintarlatviskajā frustrācijā sakņotais - latviskais naids pret citādo - un nav pat svarīgi vai "citādo" reprezentē lūgšanai nodevies muslims, vai divi rokās sadevušies geji - galvenais : aizvākt šīs latviskajā "dzīvesziņā" nebalstītās preteklības tālāk no acīm ... jo normālam latvietim kļūst nelabi uz ko tādu skatoties ... Taču visnožēlojamākie šajā situācijā bija nevis policisti - dīvainīši; pilsonīši - bailulīši, bet gan TVNETA un Delfu redkolēģiju biedri, kas ne mirkli nešauboties iestājās par totalitārismā sakņotām idejām : proti, valsts aktīvu maisīšanos reliģijas lietās; indivīdu brīvību nerespektēšanu; daļas sabiedrības demonizēšanu un marginalizēšanu viņu ticības (vai citu izvēļu) dēļ utt. un tml. , jo, tā vietā, lai elementāri apliecinātu savu atbalstu demokrātiskas valsts principiem (kuri neparedz cilvēku diskriminēšanu viņu ticības dēļ), un norādītu uz policijas nekompetenci (aizspriedumiem) šajā situācijā - šie mediji šo atgadījumu pasniedza kā izlēmīgu policijas rīcību, lai novērstu valstij (un sabiedrībai) gaidāmos draudus (kas varēja rasties lūgšanu rezultātā), un mudināja Latvijas sabiedrību būt modriem un piesardzīgiem saskarsmē ar kaitīgiem un bīstamiem elementiem ... viss kā pēc Putina kunga mācību grāmatas - plašsaziņas līdzekļi, kas nodarbojas ar savstarpējas neuzticības un islāmfobijas sēšanu Latvijas sabiedrībā ... tas nu tā - piemērs par svētkiem, martell -
akmens
pirms 6 gadiem
Kas attiecas par savu un svešu kultūru. Es postulēju, ka visu cilvēku dzīvē notiek vieni un tie paši notikumi, to nepamana tāpēc, ka tie notikumi notiek dažādās sistēmās. Ir ne vairāk, kā 5-6 sižeti mākslā. Un sava un sveša kultūra... Kultūra ir viss, kas nav daba. Tā dienas citāts - Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav iespējams klusēt (Igo), var raksturot prezidenta domas par kultūru.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Noziegums un skaitļu maģija
Kurzemes rajona tiesa apsūdzētajam piespriedusi 9 gadus cietumsoda par 10,9 gramu amfetamīna un 1,3 gramu marihuānas iegādi. Kā to salīdzināt ar 8 gadiem cietumā par vairākām bruņotām laupīšanām vai 10 gadiem par paziņas nožņaugšanu? Kā salīdzināt ar 90 stundām piespiedu darba par 1 grama amfetamīna iegādi?
Domas
28.09.2015
6
Gaiss pacieš visu