Komentārs
25.04.2016

Franču dārzs vai pļava?

Komentē
1

Latvijas politiskās varas deklarētā apņemšanās atbalstīt "mediju vides dažādību" ir solījums, kas labi skan, bet ir saturiski neskaidrs.

Šī teksta konteksts ir Kultūras ministrijas izstrādātās Mediju politikas pamatnostādnes, kas sevī ietver tādu jauninājumu kā mediju atbalsta fondu, kas savukārt būšot instruments "komerciāli neizdevīga satura" veidošanai, kas savukārt esot nepieciešams, lai Latvijas informatīvā telpa plauktu un zaļotu daudzveidībā. Cik noprotams, šis ir tuvākajos mēnešos izlemjams jautājums.

Uzstādījums rada pretrunīgu reakciju. No vienas puses, liktos nepareizi atgrūst pasniegtu palīdzību roku un brāķēt ideju. No otras puses, ir sajūta, ka nauda – ja tāda tiešām tiks piešķirta – tiks apgūta, bet mērķis nebūs sasniegts. Jo nav skaidrs pats mērķis.

Ja paveramies uz Latvijas mediju vidi šobrīd, tad var teikt, ka tajā jau ir tāda dažādība, ka galva sagriežas. Pirmkārt, to nodrošina krievu valodā strādājošie mediji. Otrkārt, Latvijas mediji demonstrē apbrīnojamu spēju kādu struktūru vai uzņēmumu intensīvi kritizēt un vienlaikus saņemt no tās ziedojumus, atbalstu reklāmas formā utt. Šizofrēnija arī ir dažādības uzturēšana, vai tad ne? Tāpat krāšņu dažādību jau nodrošina vairāku spilgtu personību klātbūtne Latvijas politikā – vieniem medijiem šīs personības ir visa ļaunuma sakne, citiem – talantu iemiesojums.

Ja beidz ironizēt, postulētā "dažādības" nepieciešamība saduras ar vairākām problēmām.

Pirmā versija par definēto mērķi – ar dažādību saprotot atšķirīgās ideoloģiskās sistēmās balstītas notiekošā interpretācijas.

Patiesi, nebūtu slikti, ja mums būtu konsekventi labēji vai kreisi orientētas mediju platformas. Un, ņemot vērā auditorijas nelielos apmērus, te finansiāls atbalsts noderētu. Jautājums – vai šādu saturu Latvijas apstākļos vispār var radīt? Jo mums vēsturiski nav bijušas ekosistēmas (domnīcas, mediji utt.), kurās šādi atšķirīgi politiski diskursi tiktu kultivēti. Savukārt, ja nav zināmu tradīciju, šāda ideoloģiskā daudzveidības konstruēšana būs nedzīva, mākslīga.

Otrā versija: cik saprotu, tāda, kas vairāk atbilst ieceres autoru izpratnei. Tātad te akcents būtu uz "tēmām", kas esot komerciāli neizdevīgas, tomēr sabiedrībai vajadzīgas.

Te gan neizbēgami rodas mūžīgais jautājums, kurš izlemj, kas ir vajadzīgs un vai piedāvātais atbilst lēmēju subjektīvajam priekšstatam, kā vajadzīgo izklāstīt.

Piemēram, es gluži labi varu iedomāties, ka (fondu atbalstoša valdības lēmuma gadījumā) labu gribošie ļaudis ministrijā un tikpat labu gribošie eksperti kā vajadzīgu, atbalstāmu tēmu definē atšķirīgo, ar to saistītās fobijas utt. Mēģināsim noimprovizēt, kas notiek tālāk.

Vieniem liksies, ka jāveido pamatīgas reportāžas no patvēruma meklētāju nometnēm Turcijā. Vai kādas mošejas Londonā. Citiem šķitīs būtiskāk pievērsties mūsu attiecībām ar atšķirīgo vēsturiskā griezumā, un viņi vēlēsies strādāt ar latviešu un vācbaltiešu vai latviešu un ebreju attiecību tēmu. Vēl kādam liksies, ka auglīgi būtu tulkot un publicēt atšķirīgā, cita tēmai veltītos ārzemju domātāju darbus. Noderīgi ir visi minētie (un neminētie) piedāvājumi, un tikpat droši prognozējamas ir intrigas un publiska plūkšanās par finansējumu labākajās pašmāju tradīcijās.

Turklāt paturēsim prātā neizbēgamās kaujas par "vajadzīgā" vadlīniju – ne tikai jau noformulēto tēmu interpretāciju – definēšanu. Turpinot improvizēt – jā, atšķirīgā tēma ir sabiedrībai būtiska, bet tikpat būtiska ir vāja izpratne par to, kā funkcionē valsts vispār, dodiet naudu, kā – nedosiet?!

Turklāt man nav skaidrs, kāpēc tiek postulēts, ka ar tēmu jāstrādā tieši latviešu (labi, arī krievu) valodā un ar pašmāju domas titānu spēkiem. Piemēram, man subjektīvi liekas, ka a) zināšanas par zinātnē notiekošo ir ļoti svarīgas sabiedrības garīgajai veselībai, b) Latvijas mediji dažādu iemeslu dēļ ar šo tēmu strādā nepietiekami. Un? Dažu svešvalodu zināšanas un interneta pieslēgums man un ikvienam Latvijā ļauj šo deficītu likvidēt. Tas pats attiecas uz tādām būtiskām tēmām kā ekoloģija, dažādas reliģijas un to attiecības ar sekulārismu, tas, kā internets transformē mūsu dzīvi, un vēl un vēl. Ideja, ka publikai Latvijā par šādām tēmām obligāti jāvēsta vietējā "izpildījumā", ir dīvains sajaukums starp paternālismu un viegli nicinošu attieksmi pret pašmāju populācijas intelektuālajām spējām.

Līdz ar to manā skatījumā, ja tiešām valsts ir gatava ar miljonu, pusotru atbalstīt "komerciāli neizdevīgas tēmas", tad akcentam ir jābūt uz lokāli specifisko, uz to, kas mums ir būtisks, bet par ko objektīvu iemeslu dēļ ārpus Latvijas neraksta, nedebatē. Latvijas kultūra, vēsture, vide.

Arī te, protams, paveras varenas iespējams strīdiem, jo vieni vēlēsies atbalstu mūsdienu latviešu kultūras kritikas procesam, citi iepazīstināšanai ar novadu lokālo dzīvi un vēsturi utt. Un tomēr tad fokuss būtu šaurāks un jēdzīgāk realizējams.

Kontekstā ar bieži lietoto izteicienu par makšķeres, nevis zivs došanu ir vēl kāds iespējams atbalsta virziens. Mediju vides dažādība ir tieši saistīta ar vidē strādājošo zināšanām. Tikai nevajag tērēt naudu kārtējiem semināriem, "darbnīcām" un līdzīgām blēņām. Lai gan zināšanu pieejamība mūsdienās ir tiešām ievērojami uzlabojusies, ir "kanāli" (piemēram, datubāzes plašā nozīmē), kas leģitīmi prasa samaksu par to lietošanu. Domāju, ka no organizatoriskā viedokļa nebūtu ārkārtīgi grūti izveidot neizplūdušu struktūru, ar kuras starpniecību augsti godājamie "dažādības" tiešie veidotāji varētu papildināt savas zināšanas.

Atsevišķs, šī teksta ietvaros neaplūkojams (jo noprotams, ka tas netiek nopietni apspriests varas līmenī) ir t.s. institucionālais atbalsts medijiem (nodokļu u.c. regulējums), kas vismaz teorētiski arī veicinātu kāroto "dažādību".

Tēmas

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1