Dzejnieks Rihards Bargais latviešu literatūrā pazīstams kā lirisks provokators, kura īsprozas cikls "Tenkas" 2007. gadā izraisīja skandālu un noveda pie tiesas procesa piecu gadu garumā par goda un cieņas aizskārumu. Augstākās tiesas Senāts 2012. gada septembrī ir atcēlis spriedumu, ar kuru sākotnēji tika apmierināta iesniedzēja prasība – atsaukt publikācijas, atvainoties un samaksāt kompensāciju par morāliem zaudējumiem. Šis process ir kļuvis par svarīgu precedentu latviešu literatūrā, vienlaikus iezīmējot strīdus robežas, taču arī pasakot to, ka literatūru nav iespējams vērtēt pēc žurnālistikas vai publiskas runas kritērijiem. "Tenku" process bija nozīmīga robežšķirtne arī paša autora radošajā un personīgajā dzīvē, uz laiku pat apturot autora literāro darbību. 2012. gada decembrī "Satori bibliotēkas" sērijā iznāca grāmata, kurā Riharda Bargā "Tenkas" beidzot atguvušas tiesības uz dzīvi. Par rakstniecību, atbildību un bijību pret vārdu ar autoru sarunājās Satori galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins. Video - Ģirts Raģelis.
Rihards Bargais: Kāpēc es izdomāju tenkas stāstīt? Tas sākums bija pavisam vienkāršs. Mēs ar draugu aizbraucām dzīvot uz laukiem. Mani izrāva ārā no Rīgas. Tajā mājā notika remonts, knapi elektrība bija. Nebija ne interneta, ne televīzijas, nekā. Un es jutos tāds, izrauts ārā – no Rīgas, no draugiem un vispār, no aprites. Es biju dusmīgs un nelaimīgs. Man gribējās būt ar viņiem visiem kopā un es apsēdos un sāku blociņā rakstīt tādus stāstiņus. Par tuvākajiem draugiem. Sarakstīju kādus divdesmit, ieliku savā blogā – pa vienam, pa diviem. Rimands Ceplis, literatūrkritiķis ieraudzīja, viņam patika un viņš teica, ka vajag publicēt. Es aizdomājos par to, ka varbūt tiešām – vajag publicēt. Un aizsūtīju uz "Karogu" – ar tādu domu: nu, varbūt nopublicēs, varbūt nenopublicēs. Gribējās padalīties. Un palielīties.
1