Sasha Hincburgpfbaum
pirms 3 nedēļām
Pievēršoties aizraujošām idejām ir jāsāk ar to filozofisko pusi - vai ši ideja patiešām ir 'laba'. Laba - tā ir subjektīva mēraukla kuru es, piemēram, novelku paskatoties atpakaļ vēsturē. t.i. vai šī ideja ir izturējusi laika pārbaudījumu. Šādās situācijās kā kontrarguments allaž ir - mūsdienās tik daudz kas ir mainījies. Bet te jāatceras ka tieši šos vārdus ir teikuši ļaudis jebkurā vēstures posmā. Līdz ar to pēc būtības jau nekad daudz nav mainījies..
Ar šādu rezignētu atkāpi tad būtu jāpaskatās arī uz dažādu modīgu kustību pārstāvjiem. Vegānisms - jauki, bet vai tas ir aktuāls Latvijā pēdējos 500gadus?

Ja ir iebildumi par pārtikas rūpniecisku ražošanu - tas ir cits stāsts. tas ir pašreizējās ekonomikas modeļa produkts. Ir jāsaražo iespējami lēti, iespējami daudz, un tas viss ir štruntīgs. Tā ir problēma arī citās industrijās, un piekrītu, ka šo pieeju vajadzētu bremzēt. Bet apšaubu ka racionālākais veids kā to bremzēt, ir sludināt vegānismu.

Līdz ar ko rezumējot - vegānisms tā ir modes lieta, kurai nav objektīva pamatojuma. Ja kādam negaršo, lai neēd, bet lai neprasa sev īpašu 'vegāna' statusu sabiedrībā.

jjanis
pirms 3 nedēļām
Turpinot. Par kādu "kvalitatīvu produkciju" var nodēvēt beigtu miesu, kura "dzīva" esot ir ēdusi pārstrādātu/pārveidotu pilnīgi vienveidīgu barību X gramus dienā? Pārliecinoši lielākā daļa nav redzējusi saules gaismu? Man šķiet - tas nav cauraudzīts ēšanai - tas ir milzu bizness - nopelnīšanai nevis paēdināšanai. Uz pasaules bada zonām neved gaļu. Tur sūta rīsus un miltus. Nez kāpēc. Cilvēkam esot jāēd gaļa - tas ir gadsimtos iedzīts pālis galvā, ko nav viegli ārā izvilkt. Jā, 100 gadus atpakaļ ēst gaļu bija daudz svarīgāk - jo tas bija ziemā iegūstams/saglabājams uzturam vērtīgs produkts. Bet 100 gadus atpakaļ lai kaut kur aizbrauktu - bija jābrauc ar zirgu. Šis tas ir mainījies un viens otrs to sāk pamanīt... Labs raksts - paldies. Esmu nelabsirdīgs pusveģetārietis un tādas man pārdomas.

jjanis
pirms 3 nedēļām
Otrai pusei ir vēl puses: audzēt saimniecībā ruksīti/teliņu un tad nogalināt turpat pagalmā vai aizvest uz kautuvi - ēšanai... Nesterilizētas kaķenes regulāros kaķu bērnus vienkārši novākt - lai netraucē. Mūsdienās lielais vairums pārtikas lopu tagad tiek saražots pilnīgi "automatizētā" procesā, kur mazākie dzīvo mēnesi, lielākie varbūt līdz gadam.

Miermīlis Vērotājs
pirms 3 nedēļām
Lūk Jānis jau pasteidzies un paudis līdzīgu domu, ko es, kā lauku cilvēks, arī pirmo apsvēru. Varētu arī teikt, ka esmu no "otras puses" - no tas , kas gaļu audzē, pienu slauc, medu met, olas salasa, zivis ķer, ne tikai ēd. Cik ļoti daudz darba un pūļu tiek ieguldīts, lai izaudzētu dzīvnieku un no ta veiksmīgi iegūtu produktus. Dažs labs varbūt nepadomā, ka, ja dzīvnieks būs apcelts vai ievainots vai turēts sliktos apstākļos, tad tur kvalitatīva pārtika nekāda nesanāks. Un šī absurdā doma "palaist brīvībā visus'' ... Tos sauc par mājdzīvniekiem/mājlopiem/mājputniem iemesla pēc - tie ir cilvēka pieradināti. Ja no tiem neiegūst kaut ko un nenopelna pārtikas vai naudas izteiksmē, neviens nebūs ieintresēts par tiem rūpēties. Tad palaist savā vaļa? Internetā rodami tie ''sirsnīgie'' video, kur mazs bērns ar teliņu spēlējas, mazs ruksēns izsprucis no aizgalda, mazi cālīši pa zali skraida - tāda reklāmas lauku idille. Tacu par šo "otru pusi" vairums vegānu, kā redzams, neaizdomājas. Ka piena govis jau pirmajās dienās (varbut nedēļa) nomirtu no neizslauktā piena un no barības trūkuma, arī cūkām un visiem citiem nebūtu ko savvaļā pietiekami ēst un nebūtu glābiņa no plēsīgiem zvēriem, nemaz nerunājot par ziemas pārlaišanu. Cilkveki no laika gala ir pārtikuši no gaļas un zivīm un piena - šis zīdītāja uzturs gadu tūkstošu laika ir radījis šo homo sapiens. Šaubos vai tuvakajos gados (simtos) kautkas radikāli mainīsies šai ziņā.

Sandris Ādminis
pirms 3 nedēļām
"ja dzīvnieks būs apcelts vai ievainots vai turēts sliktos apstākļos, tad tur kvalitatīva pārtika nesanāks"
--> Tā puslīdz varētu būt, ja neņem vērā, ka praktiski visi dzīvnieki, ko audzē gaļai, pienam vai olām tiek nokauti labākajā gadījumā knapi pusmūžā. Ja viņiem dod iespēju dzīvot ilgāk, veselības problēmas sākas daudz agrāk nekā savvaļas dzīvniekiem, ko cilvēks nav pārveidojis savai gribai.

Lopaudzētājam nav izdevīgi barot ruksi ilgāk par brīdi, kad sasniegts naudīgākais svars - un tie ir tikai daži mēneši, cik zinu. Pavasarī piedzimst, rudenī nokauj. Līdzīgi ar lapsām un ūdelēm, ko audzē kažokādām - pavasarī piedzimst, rudenī nokauj. Vai ar broiler-cāļiem. Selekcijas radīto modifikāciju dēļ (lai uzresnē ātrāk) šiem dzīvniekiem mēdz jau uz mūža otro pusi sākties veselības problēmas, piem., lūzt kauli no ķermeņa svara (broileriem), bet tas saimniekiem vairs nav svarīgi, tāpat tūlīt nokaus, nav vērts ārstēt. Līdzīgi ar lapsām un ūdelēm - acu, mutes gļotādas, iekšējo orgānu un psihiskās problēmas (stereotipija utt) viņu biznesu īpaši neietekmē, kamēr produkts - kažokāda izskatās pietiekami labi. Arī "slaucamās govis" un "dējējvistas" mūsdienu šķirņu veidolā ātri "iztērējas" = maksimizētās vielmaiņas intensivitātes dēļ zaudē savu "ražīgumu" vēl ilgi pirms dabiskā pusmūža vecuma sasniegšanas. Tad tiek nokautas, lai aizvietotu ar jaunām ražīgākām "sēklojamajām" telēm. Govjveidīgie dzīvnieki varot dzīvot pat 25 gadus, bet fermās viņas nokauj kādu 4-5 gadu vecumā, jo audzētājiem nav izdevīgi turēt ilgāk, vairs "nedod" tik daudz piena. Tas pats ar vistām un olām. Vai dzirdēts, ka kāds normāls, nepārveidots savvaļas putns dēj pa olai katru dienu? Visticamāk tam ir ietekme uz veselību, jo ola no ķermeņa izvada dažādas vielas. Vēl atsevišķs stāsts ir par to, cik agri tiek nonāvēti gailēni (lielfermās - macerācija jeb mehāniska samalšana pāris dienās pēc izšķilšanās) vai bullēni - pāris mēnešu vecumā, jo pienu jau nedos.
Šķiet, ilgi biznesā nenoturēsies tas, kurš gribi audzēt dzīvniekus, bet nevēlas pieņemt šo visai jau standartizēto intensīvās lopkopības pieeju. Lai maksimizētu peļņu, minimizē izmaksas - uz dzīvnieku labklājības rēķina ("optimizē" telpas, "optimizē" barību, "optimizē" veselības aprūpi utt). Tāda ir mūsdienu lopkopība, kas nodrošina ~95% dzīvnieku izcelsmes produkcijas, tātad lielāko vairumu pieprasījuma.
Daudzi vegāni ir no laukiem, un tīri labi zina par procesiem govju fermās, cūku kūtīs utt. Ja nezina, tad ir motivēti par to izglītoties, vairāk motivēti nekā parastais patērētājs, kas ir mierā ar notiekošo.

Otra tēma "palaist vaļā visus?" - nav gan dzirdēts, ka par to runātu kāds cits, ja neskaita status quo aizstāvjus. Aptuveni par to pašu rakstīju komentārā Jānim Rābantam tepat blakus.

Jānis Rābants
pirms 3 nedēļām
Laikam jau problēma nav gluži pārtikas produktu izvēlē, bet gan nogalināšanā, citas dzīvas būtnes dzīvības pāragrā izbeigšanā. Emocionāli tas ir smagi. Tomēr es kā šahists cenšos domāt, kas būs pēc tam?... Ja patiešām cilvēki atteiksies no nogalināšanas? Tad būs vēl stulbāk kā dziesmā par gulbi - ir tik velnišķīgi stulbi, ka jāsit, jāsit vēl. Cik nenormāli daudz nāksies nogalināt tad? Visi mājdzīvnieki būs jānogalina līdz pēdējam, lai nespētu vairs radīt pēcnācējus, pēc tam savvaļas dzīvnieku nogalināšana skaita ierobežošanai, lai nepostītu lauksaimniecības sējumus.
Gribam būt ar tīru sirdsapziņu un nevienu nenogalināt - nāksies nogalināt pašiem sevi. Zeme bez cilvēkiem var iztikt un visas nelaimes ceļas no cilvēkiem.
Tas vairs nav ētikas - tas ir apziņas jautājums.

Sandris Ādminis
pirms 3 nedēļām
Atbildēšu uz divām lietām:
1) "Kas būs pēc tam?" [kad tiks pieņemta vegānu pozīcija par dzīvnieku neizmantošanu] "Cik nenormāli daudz nāksies nogalināt tad? Visi mājdzīvnieki būs jānogalina līdz pēdējam"
> Tas nu gan nav ne vienīgais, ne ticamākais scenārijs. Drīzāk pakāpeniski samazināsies dzīvnieku ražošanas pašreizējie apgriezieni. Līdzīgi kā citas lietas, ko agrāk ražoja vairāk, bet tagad kādu iemeslu dēļ cilvēki vairs nepērk. Nav jau jāiznīcina kaut kas, jo nebūs jau kā "nogriezt ar nazi" - ka pēkšņi viss vienā naktī mainīsies. Atlikušos domesticētos (cilvēka roku pārveidotos) dzīvniekus, iespējams, izmitinātu t.s. saudzētavās (https://lv.wikipedia.org/wiki/Dz%C4%ABvnieku_saudz%C4%93tava) un nodrošinātu viņiem visu vajadzīgo mierīgam un veselīgam mūžam, līdzīgi kā tas pašlaik jau notiek saudzētavās - ar no fermām, cirkiem un laboratorijām atbrīvotajiem un izglābtajiem dzīvniekiem.

2)"pēc tam savvaļas dzīvnieku nogalināšana skaita ierobežošanai"
Tas ir jau diezgan sarežģītāks jautājums. Vides zinātnieki saka, ka ja mēs pārtrauktu paļauties uz pārtikas avotu caur dzīvniekiem (gaļu, pienu, olām utt), lauksaimniecībai vajadzētu daudz mazākas zemes platību. Jo pašlaik tās nepieciešamas lopbarības audzēšanai - t.sk. lietus mežu izciršana lielā mērā notiekot tieši lopbarības lauku ieviešanai (kukurūzas un sojas audzēšanai). Un tad - ja mums būtu vajadzīgs mazāk zemes platību, vairāk atliktu savvaļas dzīvniekiem, kur mitināties un baroties, viņi varbūt nebūtu tik ļoti spiesti/motivēti nākt un postīt tos sējumus. Mēs esam izspieduši savvaļas sugas no viņu teritorijām, aizvien vairāk izplešot urbanizēto, saimnieciskoto vidi, turklāt ar ceļiem u.c. infrastruktūru sadrumstalojot dabiskās platības, kas arī nepalīdz saglabāt sugu "rotāciju" un no mums neatkarīgu/mums netraucējošu līdzāspastāvēšanu. Bet cilvēki ir gudri. Ja gribēs, tad arī atradīs atjautīgus, tālredzīgus un humānus veidus, kā šīs lietas risināt.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies