Recenzija
16.12.2015

Ekskluzīva mākslas forma

Komentē
0

Par izstādi "Igaunijas kultūras plakāts 2015" Rīgā

No 2. decembra Latvijas Arhitektūras muzejā iespējams apskatīt izstādi "Igaunijas kultūras plakāts 2015", kurā redzami augstāko žūrijas vērtējumu saņēmušie darbi no Hāpsalas Grafikas dizaina festivāla, kas šogad koncentrējas uz plakāta mākslas attīstību un katra mākslinieka jaunrades īpatnībām grafiskajā dizainā. Izstādē apkopoti vairāku mākslinieku paaudžu darbi, balstīti uz dažādiem radošajiem principiem un dizaina tehnikām.

Kas ir kultūras plakāts? Kultūras plakāts ir daļa no notikuma, kuru tas ilustrē; ideālā gadījumā tam vajadzētu vismaz sajūtu līmenī radīt iespaidu par gaidāmo pasākumu. Šādā izpratnē tas nav nošķirts no objekta vai notikuma, par kuru tas vēsta, bet ir stilistisks tā papildinājums un daļa no kopējas vizuālās identitātes.

Plakāti vēl aizvien ir viens no labākajiem veidiem, kā uzrunāt plašāku sabiedrību caur mākslas valodu. Laikā, kad aktīvākā informācijas apmaiņa notiek interneta vidē, pamatā sociālajos medijos, plakāta māksla savu aktualitāti nezaudē, taču kvalitatīvākie grafiskā dizaina eksemplāri pilsētvidē zināmā mērā pārvietojušies uz vietām, kuras apmeklē noteikta sabiedrības daļa – potenciālais pasākuma apmeklētāju loks.

Atšķirība starp komerciālo plakātu, ko redzu savā ierastajā ikdienas maršrutā Rīgas centra ielās, un kultūras plakātu, kādu to redzu izstādē, ir uzkrītoša – sabiedriskajā telpā sastopamo komerciālo plakātu uzdevums ir informēt cilvēku par to, kurš uzstāsies, kas būs redzams, kad, kur un cikos. Šai informācijai ir jābūt skaidri nolasāmai arī bez lielākas iedziļināšanās, un plakāta mākslinieciskajam noformējumam nevajadzētu sarežģīt informācijas uztveramību. Kultūras plakāti, kas aicina uz izstādēm, performancēm, kinofestivāliem, teātra izrādēm, ar mākslu un dizainu saistītiem tirdziņiem, bieži var tikt uzskatīti par patstāvīgiem mākslas darbiem, un pasākuma pamatinformācija var būt paslēpta vizuālajā noformējumā; lielākoties šie plakāti atrodas mākslas un kultūras iestāžu telpās vai to tuvumā, kā arī subkultūru centros.  

Komerciālo plakātu pārstāv koncertaģentūras, kas reklamē popkultūras pasākumus, kā arī lielās kultūras iestādes, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets, Dailes teātris u.tml. Šiem pasākumiem ir atbilstošs finansējums, tie ir paredzēti plašai publikai un saistīti ar peļņas iegūšanu. Mazāku mākslas un kultūras organizāciju finansējums ne vienmēr ir pietiekams, lai nodrošinātu plaša mēroga reklāmu pilsētvidē. Esmu redzējusi neskaitāmus komerciālā plakāta piemērus, kurus uzskatu par mākslinieciski augstvērtīgiem – to dizains ir daļa no pasākuma identitātes, tas ir līdzsvarots ar skaidri nolasāmu pamatinformāciju. Abos gadījumos ir iespējami gan elementāri informējoša rakstura plakāti, gan estētiski uzlādēti mākslas vai dizaina darbi. Kultūras plakāts, kādu to redzam izstādē "Igaunijas kultūras plakāts 2015" vai Rīgas bāros un kafejnīcās, ir komerciālajai videi neparasts; informēšanas veids ir salīdzinoši diskrēts, un tā mērķis ir apturēt skatītāju – vizuālajam dizainam ir jāraisa asociācijas, jārada intriga, nevis vienkārši jāreprezentē pamatinformācija.

Lai būtu vieglāk izprast plašo stilistisko spektru, izcelšu pāris mākslinieku izstādē redzamos plakātus. Pirmie no tiem – paraugi, kas bāzēti uz igauņu kaligrāfijas mākslas tradīcijām, burtu ģeometrijas apstrādi, kuros atklājas igauņu grafikas dizainam raksturīgā racionālā elegance grafiskā dizaina risinājumos. Šādas stilistiskās ievirzes ietvaros jāpiemin 2012. gadā Tallinā dibinātā dizaina aģentūra "AKU" (akronīms, kas veidots no dibinātāju – Alari Orava, Kārela Kala un Uku Kristjana Kitisa – vārdu pirmajiem burtiem). Dizaineru trijotne vairākkārt piedalījusies ikgadējā Igaunijas Dizaina balvā un strādā gan lokāli, gan starptautiski. Izstādē apskatāmi pieci "AKU" veidotie plakāti – divi no tiem sadarbībā ar citiem māksliniekiem. Pie šīs grupas vēlos izcelt arī mākslinieku Dmitriju Makonenu – izstādē redzamie trīs viņa plakāti ir savstarpēji atšķirīgi, taču tiem ir kopīgs kompozīcijas uzbūves veids, tie nav stilistiski vienveidīgi, tomēr ir redzams autora rokraksts.

Izstādē pārstāvēti ne tikai jaunie mākslinieki, bet arī t.s. vecās skolas pārstāvji, piemēram, Ivars Saks, kurš māca grafiskā dizaina vēsturi Igaunijas Mākslas akadēmijā. Trīs izstādītie plakāti ir ieturēti ahromatiskās krāsās un stilistiski tīri, tajos ir redzamas klasiskās kaligrāfijas kultūras atskaņas – ritmiskums, līniju liekuma elegance, pievēršanās burtam kā dominējošajai grafiskajai zīmei, burta transformācijai dizaina elementā.

Izstādē apskatāmi arī paša kuratora Marko Kekiševa pieci veidotie plakāti. Kopš 1984. gada viņš piedalījies dažādās izstādēs, kurās eksponēti viņa darbi akvareļa tehnikā, zīmējumi, grafikas, kā arī plakāti. Kopš 1994. gada Kekiševs darbojas galvenokārt lietišķajā grafikā, plakātu mākslā un reklāmas biznesā. Kopš 2007. gada viņš ir Hāpsalas Grafiskā dizaina festivāla kurators.

Visi izstādē apskatāmie mākslinieki radoši eksperimentē gan ar tradicionāliem, gan laikmetīgiem izteiksmes līdzekļiem, taču rodas iespaids par kaut kādu iedomātu estētisku robežu, kuru mākslinieki nepārkāpj, – varbūt tā ir laba gaume, mēra sajūta vai paškontrole, kas iesakņojusies Igaunijas mākslas vidē? Tas redzams arī igauņu produktu, mēbeļu un citās dizaina jomās – apzināts, racionāls askētisms, kas orientēts uz lietas pamatfunkcijām un pamatprasībām, atmetot lieko.

Acīmredzot kultūras plakāts ir lielā mērā ekskluzīva mākslas forma, kas paredzēta ekskluzīvam adresātam – sabiedrības daļai, kuru interesē māksla viņpus popkultūras. Diemžēl kultūras plakātu nozare nav pietiekami inkluzīva, jo plakāti reti atrodas līdzās popkultūras produkcijai, un daļai sabiedrības informācija par kultūras notikumiem iet secen.

Lai arī kultūras plakāts ir veidots kā kultūras pasākuma daļa un tāpēc ir ar to ciešākās attiecībās, tas neliedz iespēju plakātam dzīvot savu suverēno mākslas objekta dzīvi atrauti no jau sen pagājuša kultūras notikuma (atšķirībā no komercplakāta, kura funkcija visbiežāk ir vienīgi informatīva un kurš zaudē savu aktualitāti līdz ar informācijas novecošanos). Kultūras plakāts ir gan kultūras notikuma un plakāta stilistiskā sintēze, bet reizēm tas var kļūt par vienīgo notikuma liecinieku un stilistisko pārstāvi.

 

 

 

Elza Kampara

Elza Kampara šobrīd studē mākslas vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā un interesējas par kultūras procesiem. Brīvajā laikā nododas lasīšanai un fotografēšanai.  

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!