Kisus Bite
pirms 6 gadiem
edu
pirms 6 gadiem
Pirmkārt un galvenokārt to apliecina fakts, ka lielākā daļa tā saukto "bēgļu" nevis paliek pirmajā valstī (tai skaitā Turcijā, Grieķijā un Itālijā), kur tiem nedraud nekāda vajašāna, bet gan dodas tālāk uz sociāli izdevīgākām valstīm, kā piemēram, Vāciju un Lielbritāniju. Turklāt šīs darbības nereti tiek veiktas apzināti pārkāpjot pirmatnējās valsts tiesību aktus (atsakoties sniegt identificējošu informāciju par sevi, izmantojot viltotas Sīrijas pases u.c.).
Tāpat, manuprāt, kritiski vērtējams autora 1., 3. un 4.pamatojums.
Pirmkārt, 1.pamatojumā atsauce uz to, ka nav konkrētas statistikas par viltus bēgļu daudzumu patvēruma meklētāju vidū nevar būt par pierādījumu kaut kādam argumentam, tieši otrādi - statistikas neesamība norāda uz to, ka mēs vispār nevaram statistiku izmantot, lai argumentētu jebkādu viedokli.
Otrkārt, autors, 3.pamatojumā, izmantojot viņa rīcībā esošo statistiku par ANO datiem un Eurostat datiem ir nonācis maigi izsakoties nelielās pretrunās. Kā norādījis autors, tad "No ANO skatpunkta, lielākajai daļai šo migrantu būtu jāsaņem oficiālais bēgļu statuss Eiropā", taču faktiskā situācija jeb Eurostat dati liecina, ka kopumā 2014. gadā Eiropā apstiprināti vairāk nekā 50% patvēruma meklētāju lūgumi, no kā var secināt, ka vidēji 40% lūgumi nav apstiprināti, no kā loģiski varētu secināt, ka vidēji 40% arī ir viltus bēgļi.
Treškārt, 4.pamatojumā autors apelē pie loģikas, sakot, ka normālos apstākļos viltus bēģļi neriskētu ar tādiem draugiem savai dzīvībai, salīdzinot šo personu darbības ar Latviešu izbraucējiem uz Īriju. Šīs premisas faktiskā kļūda ir šo personu pielīdzinājums Latviešiem. Es uzskatu, ka nav šaubu, ka šīs personas ir dzīvojušas daudz sliktākos dzīves apstākļos, kā paši nabadzīgākie Latvijas iedzīvotāji, līdz ar to loģiski, ka šīs personas ir gatavas uzņemties arī lielākus riskus, lai dzīvotu (tai skaitā arī lai viņa ģimene dzīvotu) labāk, pat ja to dzīvībai nav tiešu draudu mītnes zemē.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Mārtiņš Vaivars
0Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi
Ir "latvieši" un ir "Latvijas krievi", "Latvijas ukraiņi" un "Latvijas baltkrievi" – pat tad, ja runājam par Latvijas pilsoņiem, kuri sabiedriskajā dzīvē runā latviski. Ekstrēmāk noskaņoti ļaudis, domājot par "Latvijas krieviem", automātiski pludina kopā Krievijas pilsoņus un Latvijas pilsoņus, ignorējot milzīgās atšķirības starp šīm grupām.
Māris Zanders
0Uzvarēja nepatika pret politiķiem
Nebūtu pareizi likt vienādības zīmi starp to, cik daudzi parakstījās par referenduma ierosināšanu (tikai 23% no vajadzīgā skaita), un to, cik daudz vispār ir pret partnerattiecību regulējumu skeptiski vai noraidoši noskaņoto, jo šis skaitlis ir lielāks.
Redzējumi
13.10.2015
2
Ekonomiskais migrants un bezmaksas apvainojums