Dzejnieks un aldaris Krišjānis Zeļģis pagājušajā gadā pārsteidza savus lasītājus ar dzejoļu krājumu "Zvēri'", bet šobrīd gatavo sava dzejoļu krājuma izdošanu angliski. Mēs tikāmies ar Krišjāni, lai parunātu par dzejas lasīšanu, rakstīšanu un to, kā tas ir savienojams ar darbu alus darītavā. Intervēja Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis.
Foto – Ģirts Raģelis
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Siltais jandāliņš
Rakstīt bērnu grāmatas ir visai bīstama nodarbe, ja izej ārpus "lācītis ar kaķīti spēlēja riču raču un dziedāja dziesmiņu" drošajām robežām. Vecāki ir trausls un satraukts pūlis, kas ātri var savu labvēlīgo vaigu arī novērst. Potenciālos skandālistus gan vēlos atvēsināt, jo "Jandāliņa" skandāla potenciālu vērtēju kā ļoti zemu.
Atvaru atvaros
Autors nepalīdz lasītājam justies ērti, nesniedz skaidras, saprotamas atbildes, kas grāmatai, protams, arī nav jādara. Galu galā, ja vēlies, lai tevi ved aiz rokas – ej pastaigājies ar savu mīļoto cilvēku.
Kaujas zirdziņi
Bārā ienāk taksists, bērnudārza direktore, mežinženieris, žurnāliste, vidusskolēns, IT speciālists, mēbeļu dizainers, dzejnieks un leļļu teātra aktieris. Tas varētu būt kādas anekdotes sākums, tomēr tieši šādi cilvēki veidoja manu nodaļu Zemessardzes pamatmācību nometnē.
Alus, bamslis un citi zvēri
Varētu padomāt, ka vienmēr esmu gribējis dzīvi saistīt ar alus pasauli vai padziļināti būtu interesējies par alus kultūru. Nebūt ne. Vēlme uzvārīt pirmo alu izauga no domas, ka būtu forši uz Jāņiem uztaisīt pašgatavotu alu. Otrais alus, ko ar draugu uztaisījām, likās labākais, kādu jebkad biju dzēris.
SAISTĪTI RAKSTI
0
Neviens nezina, ko no manis sagaidīt. Saruna ar rakstnieku Marju Ivaškeviču
Rakstīju bērnišķīgi ironiskā valodā, lai ievadā ļoti vienkārši izskaidrotu sarežģītus notikumus. Ievads kļuva par iemeslu uzbrukumiem man, jo viņi nespēja iedziļināties pašā grāmatā. Man tika anonīmi draudēts ar nāvi, un policija sāka izmeklēšanu, taču neviens netika apcietināts.
0
Saruna par sievieti un neprātu kultūrā
Man bija brīnišķīga saruna ar vienu kundzi pansionātā, viņai ir 85 gadi. Es jautāju: kas mainās, novecojot kā sievietei? Viņa atbildēja, ka foršākais, kas ar viņu kā sievieti notiek – viņa var atļauties būt pilnīgi traka. Nevienam tas vispār vairs nerūp. Tā esot viena no atbrīvojošākajām sajūtām, ar ko viņa saskārusies.
Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
11:00
0Mākslinieku apvienības "Grāfienes" izstāde "Ceļā"
"Rīgas mākslas telpā"
16:30
0Dokumentālā filma "Patrīcija"
Kinoteātrī "Kino Bize"
18:00
0"Starp mums viss labi": zīmēšanas darbnīca
Dzirnavu ielā 60A-21
14:00
0Režisora Rūdolfa Apses izrādei "Vaļa dziesma"
Latvijas Leļļu teātrī
18:30
0Džonatana Gleizera filma "Interešu zona"
Kinoteātrī "Kino Bize"
14:00
0Kaspara Groševa izstādes "Café de Paris" finisāža
"TUR_telpā"
18:00
0Apaļā galda diskusija "Stiprināt balsis: Kā izstāstīt sieviešu stāstus?"
"Ģertrūdes ielas teātrī"
20:40
0Šona Praisa Viljamsa filma "Jaukais Austrumkrasts"
Kinoteātrī "Splendid Palace"
17:00
0Marijas Luīzes Meļķes izstādes "Sarunas ar sevi" atklāšana
"Valmiermuižas alus vēstniecībā"
1