Komentārs
14.08.2012

Drošumspēja

Komentē
0

Jaunais Nacionālais attīstības plāns ir jau kaut ko devis Latvijai. Tas ir jaunvārds "drošumspēja".

Pirmajā brīdī tas mani pārsteidza. Kā varēja tā gadīties, ka gan studiju gados, gan arī vēlāk, sekojot līdzi jaunumiem sociālajā psiholoģijā un ar to saistītajās zinātņu jomās, varu būt pilnīgi palaidis garām tik svarīgu jēdzienu, kas acīmredzami ir saistīts ar psiholoģiju un tiek iekļauts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā kā viens no vadmotīviem?

Automātiskā asociācija par jēdziena izcelsmi ir "spēja būt drošumam", t. i., sniegt drošību kaut kam vai kādam. Vai tiešām domāta Džona Boulbija piesaistes stilu pieeja un grāmata "Drošais pamats"? Ierakstot vārdu "drošumspēja" "Google.com" meklētājā, kā pirmais rezultāts izlēca "Youtube.com" video ar daudzsološu nosaukumu "Kas ir cilvēka drošumspēja?" [1]. Animēts cilvēciņš tajā staigā, stumda klučus, lec ārā no bedrēm un māj ar karodziņiem. Nekāda lielā skaidrība pēc video noskatīšanās gan neradās, toties parakstā zem tā bija norādīts, ka jaunvārda angliskais ekvivalents ir "resilience". Paldies par to pašu.

Vārdu "resilience" jau pazīstu. Nav gluži mana joma, bet studiju gados un šad tad arī vēlāk ir dzirdēts. Pirmā asociācija – parasti "psychological resilience" latvisko kā "psiholoģisko noturību". Kāpēc šoreiz ir izvēlēts cits tulkojums?

Viens no nākamajiem rezultātiem bija raksts presē ar nosaukumu "Ko nozīmē «drošumspēja», nezina pat valodnieki". Kā esot norādījusi Pārresoru koordinācijas centra konsultante Māra Sīmane, drošumspēja esot "spēja būt drošam un gādāt par savu drošību jebkuros mainīgos apstākļos" [2]. Šāda definīcija nešķiet diez ko korekta, jo īsti neatbilst angliskā "resilience" jēgai. Ar drošību tur ir tikai daļēja saistība. Iespējams, steigā nav izdevies precīzi izteikties vai žurnālists nepareizi pierakstījis. Gadās.

Kā minēts šajā pašā rakstā, arī valodniekiem termins neesot pazīstams. Intervētā Valsts valodas centra terminoloģe Katrīna Erštiķe esot ieteikusi izvairīties no tādu terminu lietošanas, kas nav fiksēti vārdnīcās, jo tādējādi esot apgrūtināta iespēja cilvēkiem saprast jēdziena nozīmi. Piekrītu.

Arī turpmākie "Google.com" uzrādītie rezultāti ir tā vai citādi saistīti ar izstrādāto Nacionālo attīstības plānu un Māru Sīmani. Citur zinātniskās publikācijās, studentu referātos, lekciju materiālos vai populārzinātniskās publikācijās šāds termins neparādās. Vienkārši nav.

Turpinu meklēt precīzu vārda skaidrojumu zinātniskajās publikācijās, nu jau angļu valodā. "Web of Knowledge" zinātnisko publikāciju meklētājs uzrāda vairākus tūkstošus rezultātu, daļa no tiem gan no pavisam citām zinātņu nozarēm (elektronika un tamlīdzīgi), kas ar NAP nevarētu būt saistītas. Visbiežāk jēdziens ir lietots ekoloģijā (1848 reizes), vides zinātnē (1293) un psihiatrijā (1131).

Jēdzienu ir ieviesis Krofords Holings 1973. gada publikācijā "Resilience and stability of ecological systems" [3]. Viņš "resilienci" nošķir no stabilitātes, norādot, ka ar stabilitāti bieži vien nepietiek, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem un izdzīvotu tajos. Gluži pretēji, resilientas sugas var būt itin nestabilas un mainīgas, tādējādi nodrošinot savu izdzīvošanu.

Tomēr līdz mūsdienām jēdziens ir ieguvis dažādas jaunas nozīmes. Ekoloģijā vēl diezgan skaidrs kritērijs ir, vai organisms vai kāda suga izrāda spēju pielāgoties dažādiem apkārtējās vides apstākļiem, saglabājot dzīvotspēju. Bet kā paliek ar "cilvēka drošumspēju"? Vai sauksim par resilientu, noturīgu vai drošumspējīgu tādu sabiedrību vai sabiedrības grupu, kura pielāgojas citai, brutālākai, degradējoties līdz tās kultūrai un tradīcijām, tādējādi nodrošinot savu izdzīvošanu? Vai arī resilienta būs tāda, kas visiem spēkiem pretosies negatīvajai ietekmei, pat ja tādējādi apgrūtina savas iespējas izdzīvot?

Kādā daudz citētā rakstā psiholoģijā "resilience" definēta kā "spēja veiksmīgi adaptēties par spīti izaicinošiem vai apdraudošiem apstākļiem" [4]. Kā piemērs minēts bērns, kas spēj pārvarēt nopietnas grūtības savā ceļā uz panākumiem – nelabvēlīgu ģimeni, trūkumu, naidīgu apkārtējo vidi, traģiskus atgadījumus. Tātad uzsvars uz indivīda cīņu pret necilvēcīgiem apstākļiem un to pārvarēšanu. Delfu komentētāji priecātos par tādu mūsdienu Latvijas raksturojumu.

Stīvs Kārpenters ar kolēģiem 2001. gadā publikācijā vērš uzmanību, ka resilience kā metaforisks jēdziens ir aizraujošs, tomēr pastāv būtiskas problēmas tā mērīšanā. Proti, līdz šim nav pietiekami precīzi definēts, ko tā nozīmē, un attiecīgi nav skaidrs, kā to mērīt [5]. Bieži resilience tiek lietota kā sinonīms spējai adaptēties. Raksta autori nesniedz skaidru atbildi, kas ir uzskatāma par resilienci, vien norāda, ka šī termina lietotājiem vienmēr būtu lasītājam precīzi jāpaskaidro, kādā nozīmē tas tiek lietots.

Diemžēl jāsecina – jo tālāk, jo drošumspējas sāga sāk izskatīties bēdīgāk. Ekoloģijā un psihiatrijā lietots jēdziens tiek paņemts un ievietots ekonomikas, socioloģijas un sociālās psiholoģijas laukā, tas tiek lietots dažādās nozīmēs, un nav skaidrs, kā to mērīt. Tas ir amatieriski iztulkots, neiesaistot ne jomas speciālistus, ne valodniekus un neņemot vērā jau eksistējošus, iedzīvojušos tulkojumus. Tulkojums ir nesaprotams un ved mūs maldinošā virzienā, liekot domāt, ka runājam par drošību (apsardze? apdrošināšana? policija?), nevis elastību un noturību pret apdraudošiem apkārtējās vides apstākļiem.

Pēdējais, ko lietas labā var darīt, ir iepazīties ar termina lietojumu Nacionālajā attīstības plānā. NAP melnraksta 11. lappusē ir minēts: "Palielinot cilvēka drošumspēju, rodas vidusšķira (palielinās ienākumi, un samazinās ienākumu plaisa [..]), palielinās tautas ataudze" [6]. Turpat tālāk par prioritātes mērķi nosaukts "radīt spēcīgu vidusšķiru, vienlaikus nodrošinot tautas ataudzi Latvijā – valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas attīstību". Saskaņā ar koncepcijas autoru domām, cilvēks stiprina savu drošumspēju, "strādājot cienīgu darbu, attīstot savas kompetences, piekopjot veselīgu dzīvesveidu, nodrošinot stabilus pamatus bērnībā, sadarbojoties ar citiem sabiedrībā un izveidojot piederības sajūtu Latvijas valstij un tautai".

Vai "drošumspēja" joprojām ir angliskā "resilience" latviskojums? Kur ir tie draudošie apstākļi, kuriem par spīti cilvēks spēj veiksmīgi eksistēt? No kurienes ir ņemtas atziņas par drošumspējas ietekmi un ietekmēšanos no citiem faktoriem?

Var gadīties, ka es nepamatoti kritizēju jēdziena autorus. Tomēr viņi ir ielikuši kritiķiem rokās vēl arī pēdējo trumpi, nenorādot nevienu atsauci, nevienu raksta galu, kurā es vai jebkurš cits varētu pārliecināties, ka šajā dokumentā lietotajai drošumspējas izpratnei ir kāds precīzāks zinātnisks definējums, ka aprakstītās sakarības nav vis pagrābtas no gaisa, bet balstītas uz nopietnu, zinātnisku izpēti.

Ja mērķis ir stiprināt vidusšķiru Latvijā, tad kāpēc tieši tā nevarēja plānā ierakstīt? Vai vainojama ir ierēdņu neiznīdējamā vēlme noteikt neskaidrus un nevienam nesaprotamus mērķus, lai pēc tam nevarētu nevienu vainot par to, ka šie mērķi nav sasniegti? Jaunvārds "drošumspēja" ir ideāls instruments, lai tādu ierēdņu mērķi sasniegtu.

Bet ko no tā iegūs Latvija? Baidos, ka neko daudz. Tad labāk palikt pie nepretenciozā, bet saprotamā mērķa par vidusšķiras stiprināšanu.

 

[1] Kas ir drošumspēja? http://www.youtube.com/watch?v=V70FG8Y8pus.

[2] Petrāne L. (2012). Ko nozīmē «drošumspēja», nezina pat valodnieki. DB.lv. http://www.db.lv/politika/ko-nozime-drosumspeja-nezina-pat-valodnieki-252587.

[3] Holling C. S. (1973). Resilience and stability of ecological systems. Annual Review of Ecology and Systematics, 4, 1–23, http://www.iiasa.ac.at/Admin/PUB/Documents/RP-73-003.pdf.

[4] Masten A. S., Best K. M., Garmezy N. (1990). Resilience and development: Contributions from the study of children who overcome adversity. Development and Psychopathology, 2, 425–444.

[5] Carpenter S., Walker B., Anderies M., Abel N. (2001). From metaphor to measurement: Resilience of what to what? Ecosystems, 4, 765–781.

[6] Melnraksts: Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam. Pārresoru koordinācijas centrs. http://www.nap.lv/images/NAP2020%20dokumenti/2012.05.11.NAP2020_melnraksts.pdf.

Tēmas

Reinis Lazda

Reinis Lazda ir sociālais un organizāciju psihologs ar plašām interesēm un cieņas trūkumu pret neapstrīdamām patiesībām.    

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!