Pa radio tika klāstīts, ka bāriņu tiesas vajadzētu pārdēvēt par kaut ko citu. Šādu ideju runātāja pamatoja ar salikteņa otrajā daļā lietoto vārdu "tiesa", minot, ka "bāriņu tiesa" radot maldinošu iespaidu. Kāds vai kāda varot nodomāt, ka tās ir iestādes, kurās notiek tiesāšana – tāda pati kā administratīvajā, Augstākajā, Satversmes, Eiropas Cilvēktiesību tiesā u.tml. Pret "bāriņiem" kā nedaudz vecmodīgu vārda "bārenis" formu iebildumu, acīmredzot, nebija, lai gan tieši vārdu "bāriņš" nu jau kādu laiku plašāk mēdz lietot pavisam citā nozīmē. Kā papildu arguments jauna nosaukuma gudrošanai tika minēta vajadzība šo jēdzienu skaidrot ārzemniekiem, kurus tiesas pieminēšana mulsinot jo īpaši. Tas ļauj noprast, ka valstiski svarīgu dokumentu tulkošanai jau tagad tiek nodarbināti vai nu kādi burtisko tulkojumu meistari, vai "Google Translate": "Orphans’ court"). Bet štrunts par tiem ārzemniekiem, jo man nav skaidrs, kopš kura laika vārds "tiesa" latviešu valodā ir palicis vairs tikai ar vienu nozīmi, un, ja tā patiešām ir, kā mums turpmāk būtu jāsaprot (un visās malās esošajiem ārzemniekiem jāskaidro) "desmitā tiesa", "galvas tiesa”, "lauvas tiesa", "mata tiesa", "purna tiesa" (atvainojos, tas tikai latviešu literatūras klasikas zinātājiem), "vēdera tiesa", "kaķa tiesa" un droši vien vēl daudzas citas.
* Pat pašiem rūdītākajiem valodas pratējiem kaut kur dziļi apziņā ir nobāzts kāds slepens vārds, par kura pareizrakstību gadās aizdomāties ilgāk, nekā pieklātos: magnetofons, mikrofons, kombinezons, alkohols, propaganda vai kāds cits. Es to parasti atskāršu brīžos, kad kāda vārda rakstībai sāku pievērst pārāk daudz uzmanības – un, jo ilgāk svārstos, jo mazāk sev uzticos. Pamēģiniet pie bankas automāta aizdomāties par sava PIN koda ciparu attiecībām un secību, un tad tikai redzēsiet! Agrā bērnībā, kādu trīs četru gadu vecumā, man īpaši biedējošs šķita vārds "motocikls". Tik biedējošs, ka es pat centos izvairīties no tā izrunāšanas. Vēl draudīgāks bija "motociklets", bet tolaik vēl nezināju, ka tāda vārda it kā nemaz nav, ā, nē, tomēr ir. Tās tad arī ir galvenās kopš tā laika mani skārušās pārmaiņas – kad sāku šaubīties, cenšos piespiest sevi drošības pēc paskatīties vārdnīcā vai kādā citā avotā. Ne vienmēr tas izdodas. "Cirkumflekss" būs veltīts šādai nezināšanai. Svešvārdu vārdnīcā minēts, ka cirkumflekss latviešu valodā esot diakritiska zīme, ko lieto stieptās intonācijas apzīmēšanai. Šo dienasgrāmatu varat uzskatīt vienkārši par laika jeb gumijas stiepšanu, taču, manuprāt, kaut ko mēģināt izdibināt par nesaprotamo vai nezināmo ir krietni vien aizraujošāk, nekā izlikties zinām par nezināmo. Nosaukumu "Cirkumflekss" jeb "^" nosaukumam izvēlējos vienīgi tāpēc, ka "makrons" tagad tāpat kādu laiku būs aizņemts.
Projekts tapis pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam.
6