Cīņas par simbolu, kura nav

"Pirmkārt, aizkustinoši, ka "zoodārza" kā metodes noraidīšana tiek lietota tieši Valsts prezidenta izvēles gadījumā, savukārt tas, ka šī metode tiek lietota ikdienā parlamenta un izpildvaras darbā, publiku uztrauc krietni mazāk." - redziet, cienījamais Klekša kungs, mums, publikai, nu vienkārši ikdienā nav īsti laika pētīt, izzināt un vētīt mūsu mīļā parlamenta darba rūķu ikdienas aizkulišu tirgus placi. Kaut vai kāda grāmatiņa taču arī vakaros jāpalasa, lūk, jāķeras klāt Faidram, jātiek skaidrībā ko īsti tas Sokrāts (vai Platons caur Sokrātu) īsti gribēja pateikt. Tas daudz interesantāk kā pētīt, kādu ikdienas cūcību Āboltiņa ar Zaķi šodien atkal izstrādājuši...
Prezidenta izvēlēšana ir kā katalizators. Lai arī parlamentāriešiem tas ir tikai ikdienas process. Bet tomēr - nu nekādi nesaprotu, kāpēc mūsu mīļie deputātiņi iedomājušies ka parlamentārās demokrātijas pamatprincipi viņiem noņem atbildību ievēlēt valstij labāko prezidentu! Pēc idejas taču jābūt tieši otrādi, ja jau tauta deleģējusi parlamentam tiesības ievēlēt prezidentu, tad tas tieši uzliek viņiem papildus atbildību tautas priekšā, ka viņiem tad jāaizmirst visas savas savstarpējās partiju varas sadales shēmas (protams, arī "ikdienā" nepieļaujami ka partiju shēmās reducētās personīgās ambīcijas prevalē). A te, tiek ievēlēts prezidents tāpēc, lai apmierināti sīkie parlamentārie grupējumi... nu kas tas par sviestu?