Banda un banalitāte

"Tur patiesi ir vajadzīgs daudz drosmes, lai tik kategoriski komentētu situāciju, par kuras nozīmi un tālāko attīstību nav skaidrības pat lielajam vairumam iesaistīto."
manuprāt, ļoti precīzs tautiešu vairuma raksturojums. šobrīd, diemžēl, par drosmi var runāt vienīgi kā par kompīškomentatoru izpausmi, kas visā savā gļēvulībā atklājās uzbrukumos Prezidentam
AUTORAM: Ījāba kungs, vai Jums pašam nešķiet dīvaini publicēt pilna apjoma kvalitatīvas un izvērstas politoloģiskas analīzes tekstu šajā apšaubāmas gaumes 1/4 kultūras forumā, jo Jūs taču mīl visur masmedia!?!

Pārsteidz vairāk Ijaba vēstures nezināšana par konformismu
piemēram, Tie, kas šodien protestē Gruševska ielā, ir tā pati tauta, kas konstitucionāli regulētās procedūrās ievēlēja Janukoviču par prezidentu - vai autors nedaudz nav piemirsis 1968. gadu? Sķiet bija vismaz viens mirušais un molotova kokteiļi cik uziet... kā arī valdība ievēlēta demokrātiski... Man šķiet, ka diskusijas priekšmets te galu galā ir cits - par spēka lietošanu demonstrācijās, jo pati iziešana ielās, revolūcija un sacelšanās ir tautas neatņemamas tiesības (Rousseau)

Labdien.
Man vajadzīga palīdzība. Jautājums: vai kāds var iedot palasīt asociācijas līgumu starp ES un Ukrainu. Un es ļoti gribētu latviešu valodā, ņemot vērā faktu, ka valdība sabiedrību līdz šim tik aktīvi pārliecināja, ka tas jāparaksta par katru cenu. Nu tad tādā pašā garā es vēlētos, lai kāds mani izglīto dziļāk par propagandas līmeni. Otrs lūgums būtu, vai kāds var iedot linku uz kādu nopietnu vietējo ekspertu vērtējumu sekojošā garā: Asociācijas līgums ar Ukrainu - iespējas un riski. Ja ir, ko piedāvāt, manu meilu varat dabūt caut Facebook. Paldies :)

Nu protams tas kas notiek ir prettiesiski no protestētāju puses. Bet kā zināms demokrātija ir vairākuma diktatūra. Un Ukrainā atšķirībā no Latvijas tomār vairākums ir sovdepieši. Tie ir cilvēki kurem vajag saimnieku cenzūru, kontroli un sociālo vienlīdzību. Un otra sabiedrības daļa, kas grib vienīdzības vietā līdztiesību, cenzūras vietā vārda brīvību, un saimnieka vietā tautas pārstāvjus, tā daļa izrādās daudz reakcionārāka, daudz atbildīgāka. Nu mēs jau zinam kas notiek kad mēģina aizturēt caureju. Pat ja tā ir pavisam maza caureja. Tas vienmēr beidzas ar nesmukumu. Un jo stiprāk mēs apspiežam to lietu, o nesmukāk sanāk. Nu vienīgais te var kā saka palīdzēt Ukrainas sadalīšana divās daļās. Tad būs iespējams nodrošināt gan tiesiskumu, gan kārtību. Un protams mēs neviens negribam nesmukumu. Jāpiezīmē ka barikādes 1991 gada ziemā Rīgā arī ir prettiesiskas un Viļņas TV "Atbrīvošana" arī nav tas labākais tiesiskuma paraugs. Tomēr mēs uz to varam paraudzīties kā uz tādu pozitīvu atkāpi no tiesiskuma par labu ormālai sabiedrībai.

>lai vai ar kādiem līdzekļiem
yeah, right. 1984 nenāktu par skādi pārlasīt.
It sevišķi to ainu, kur abi jaunieši solās liet skābi bērniem sejā, spridzināt kuģus un pašsadedzināties, lai tikai vēlāk atklātu, ka tās tomēr nav tās lieliskākās idejas.

"Janukovičs, protams, ir gana nesimpātisks; atņemot savai tautai sapni par Eiropas Savienību, viņš ir rīkojies ne tikai muļķīgi, bet arī noziedzīgi."

Tautai sapnis par ES?
Vai sapnis kā vēlme vienmēr ir tas, kas ir vajadzīgs?
Savā dzīvē esmu pārliecinājies vairākkārt, ka tas, par ko esmu sapņojis un galu galā sasniedzis, pavisam nebija tas, kas man vajadzīgs. Te var filozofēt par vēlmēm un dziņām.

Nupat biju Ukrainā un nudien nedomāju, ka ES viņiem ir vajadzīga - viņi jau nezina, kas tas ir, iedomājoties kaut kādu neeksistējošu Leiputrijas tēlu. Līdz ar to tā piesauktā Janukoviča muļķība ir garām kasei, bet noziedzība ir visnotaļ nosacīta. Cits jautājums, ka viņi (vismaz liela daļa) patiešām vēlas tikt laukā no Krievijas apkampieniem - viņi tos ir nobaudījuši. Šeit, savukārt, parādās Janukoviča "ēnas" puse.

No sākuma man likās, ka Ukraina notiekošais ir vairāk troksnis, nekā realitāte, ka Maidans vairāk notiek tikai tāpēc, ka pret to īpaši stingri nevēršas.Vakar izlasīju http://zagopod.com/blog/43187927172/Anatomiya-Maydana . Sapratu, ka viss nav tik vienkārši, un cilvēki ir spējuši lieliski pašorganizēties. Iesākumā atcerējos, kā serbi gāza Miloševiču (tur bija daudzu-daudzu dienu demonstrācijas, kamēr tika panāktas varas gāšana. Starp citu, vai Miloševičs arī nebija ievēlēts demokrātiski?). Un man likās, ka ukraiņi būs daudz tizlāki par serbiem. Bet nē. Un man ir prieks par tautas spējām pašorganizēties. Skaidrs, ka pat uzvarot bez ierunām, opozīcijai būs ērkšķains ceļš veidojot labāku Ukrainu. Cilvēki jau paliks tie paši valstī. Bet cita ceļa uz labāku dzīvi vienkārši nav. Janukovičs jebkurā gadījumā ir sliktāks variants, viņš savu izvēli izdarīja, pasūtīdams ES. Ukraiņi tik tiesām nevēlas dzīvot kā krievi, kurus sēdina cietumā uz daudziem gadiem par policista rokas atgrūšanu (konkrēts gadījums Bolotnajas mītiņa krimināllietā).

Par to es domāju - ".. vismaz kopš Otrā pasaules kara Eiropā nav bijis tik vērienīgu un asiņainu protestu pret demokrātiski ievēlētu varu." Izeja šādos gadījumos - federāla valsts? ...un bez prezidenta.

atkal, Ījab, šī pragmatiskā viduvējība, šis 'neko par daudz', visu ar mēru, šī nemitīgā nomierināšana.
nē, visur jāturpina cīnīties pret tautu cietuma paliekām, lai vai ar kādiem līdzekļiem, un agresija un t.s. prettiesiskums ir tikai loģiska konsekvence pēdējām tautu cietuma agonizējošajām spazmām! un ja vajadzēs, tāpat notiks ar Eiropas Savienību. kad 'tiesiskums' sāk smacēt brīvību, taisnīgumu un patiesību, tad nost ar tiesiskumu! 'tiesiskums' ir līdzeklis, nevis pašmērķis. nost ar viduvējību. ;ai dzīvo fanātiķi! jo tikai tikai tā dzimst.