PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Marika Čerņavska
0Latgale, kas līst pāri rezervāta matricai
Kad man bija 14 gadi, pēc avārijas nomira mamma, vecāki bija sen šķīrušies. Lai gan Aglonas babiņa dzīvoja brīnišķīgā, man mīļā vietā pie ezera un pati bija jauka, brīžos, kad pieaugušie sprieda, ko ar mums darīt, abas ar māsu bijām vienisprātis – tikai ne pie babas, tikai ne Latgalē.
Dita Jonīte
0Laikmetīgās raganas medības
"Par atvērtību laikmetīgajai mākslai!" tieši tik nevainīgi feisbukā iekomentēju bildi ar kultūras ministri no Baltijas Dejas platformas atklāšanas. Taču pēkšņi pie ieraksta uzšvirkstēja kaislīga diskusija par to, kurš drīkst un kurš nedrīkst valkāt vārdu "laikmetīgs".
Reičela Kaska
0Šekspīra māsas
Kad sieviete 21. gadsimtā apsēžas, lai rakstītu, viņa, iespējams, jūtas gandrīz kā bez dzimuma. Viņa netiecas to nedz izpaust, nedz noliegt; drīzāk vēlas, lai viņu liek mierā, un vēlas turpināt iesākto. Viņa pat varētu auklēt zināmu nepatiku pret "sieviešu rakstības" ideju.
Vilis
0Stāsts nav par psihedēliju
Es gribēju noķert zibeni un iemest ar to citiem, apžilbināt viņus tāpat, kā biju apžilbis pats. "Norauj dzelkšņus prāta dzīlēm," reiz uzskrīpāju uz dzeloņstieplēm apvītas sienas savā Sarkandaugavas kaktā; tieši tāds man tolaik likās literatūras – un vielu – uzdevums.
Blogs
07.09.2017
1
Augļķermeņi pret nazistiem