Par ukraiņu mākslinieku Taņas Šheglovas un Romana Novena dueta "Synchrodogs" fotoizstādi "Atpakaļ pie dabas" ("Back to Nature")
Šī fotosērija izstaro pēdējā laikā nobriedušos Austrumeiropas stila toņus – blāvās krāsas, alkas pēc brīvības un abstrakti koncepti, kas apvienoti ar reālistisku izpildījumu. Šīs iezīmes mūsdienās definē Jauno Austrumu vizuālo identitāti. [1] Ukraiņu rokraksts fotosērijā ir īpaši izteikts. Izstāde "Atpakaļ pie dabas" uzdod subjektīvus jautājumus par cilvēka būtību un nenodarbina sevi ar objektīviem meklējumiem fiziski pastarpinātā pasaulē. Gluži pretēji, "Synchrodogs" projekts ir vērsts uz iekšieni, tas ir atklāts jautājums par to, kā atrast sevī sevi. Tā uzdevums – atklāt subjektīvo bezapziņas pieredzi caur vizuālo abstrakciju, ko sniedz sapņi.
Lai izstādi "Atpakaļ pie dabas" novērtētu kā fotosēriju, ir nepieciešams pievērst uzmanību tendencēm, kas šobrīd valda Austrumeiropā. Iespējams, tās pat nav tendences, bet romantisma perioda ideju atdzimšana, kas ar jaunu dzirksti aizsvilusies pēc iepriekšējā gadsimta politiskajiem virpuļiem. Sērija tiecas uz dabu, tās apzināšanu, tā novieto cilvēku pozīcijās, kurās neizbēgami rodas saskarsme ar dabu – autoru duets savas idejas gūst caur pašu izstrādātu meditācijas metodi. [2] Atrodoties tiešā saskarē ar nepieradināto un neapzināto gan ārēji, gan iekšēji. Ceļojot "Synchrodogs" izpētei atklāj jaunus horizontus.
Pēdējos gados Austrumeiropas fotogrāfijas izceļas ar savu intīmo gaisotni, kas attēlo mežonīgās dabas pievilcīgumu. Fotogrāfi pievēršas savas identitātes meklējumiem. Daudzi to dara ar antropoloģiska tipa fotoprojektiem, dokumentējot ainas, kas strauji mainās viņu priekšā līdz ar Rietumeiropas tuvošanos un arbitrāri novilkto Austrumu un Rietumu Eiropas robežu saplūšanu. Citi savu identitāti meklē, ielūkojoties sevī. Neatņemami no kopējā laikmeta gara, arī šiem fotogrāfiem ir savs rokraksts, kas sev līdzi nes viņu izcelsmes vietas atstātās iezīmes. Ekspresīvi kailfoto rotā mežonīgas dabas ainas, simbolizējot cilvēka atgriešanos dabas klēpī. Citās bildēs ar dabu tiek kombinēti cilvēces mēsli, kas aizklāj modeles pozas. Ar sapņainu, dūmakainu pēcapstrādi šo analogo, raupjo materiālu progresam tiek dota vaļa ne tikai idejiski, bet arī tehniski. Attēli ir tīri, taču ekspresīvi un raupji ar savu objektu saturu. Jāizceļ, ka šis tīrā un raupjā pretstats simbolizē to, ka skaidra atbilde ir atrodama tikai tad, ja vispirms esam gatavi pārlūkot neskaidro.
Projekts pauž, ka cilvēks ir brīvs izpētīt pats sevi. Lai izprastu sevi, ir jāielūkojas sevī. Lai varētu pateikt kaut ko nozīmīgu par pasauli, nepietiek atražot to, kas pastāv ārpus, bet ir jālūkojas iekšā. Ekstrakorporālie impulsi tikai pamudina iekšējas darbības. Mūsu mentālās pasaules saturs cilvēkus ir interesējis vienmēr, un "Synchrodogs" projekts šo jautājumu izpēta vizuāli, ar spīguļošanu, tekstūrām un līnijām rada fosfēniem līdzīgu efektu. Minieksplozijas un haotiskas formas, kas saplūst vienotā kārtībā, caurauž šī projekta vizuālo stilu.
Rolāns Barts ir teicis, ka foto nespēj izteikt to, ko tas ļauj saskatīt [3]. Skatoties uz foto, ir iespējams just fotografētā objekta emanāciju. Daļa no gaismas, kas ir skārusi objektu, tagad skar arī tā fotogrāfijas vērotāju. [4] Izstādē "Atpakaļ pie dabas" var just ne tikai denotātu, ko atklāj fotogrāfija, bet arī otrās pakāpes materiālu par ko tas kļūst, kad tā nesējam – fotogrāfijai – tiek veikta apstrāde, padarot skaidrāku to abstrakto ideju, ko nevar nolasīt no vienkārša gaismas ieraksta. Tas izceļ vēl vienu līmeni mūsu apziņā un ieskicē to, ka iespējams materializēt arī ļoti abstraktas idejas. Līdzīgi kā gleznotājs piekoriģē perspektīvu cilvēka acij, nevis realitātei, fotogrāfs ar pēcapstrādi piekoriģē realitāti, lai tā skaidrāk nestu autora vēstījumu. Šajā projektā autoriem no dotā materiāla ir izcili sanācis izveidot savu sapņu/vīziju atainojumu. Vai vizuāli vispār iespējams abstrahēties vēl tālāk par sapņiem? Šādu jautājumu raisa šī fotosērija, un grūti apgalvot, ka vizuālo cilvēka domas abstrakciju var domāt citādāk nekā sapņus. "Atpakaļ pie dabas" izceļas ar spēju manifestēt iespaidu, ka vērotājs ielūkojas autoru sapņos. Projekts iemieso apgaismības laikā dzīvojošo romantiķu un vēlāk rakstošo vācu ideālistu skatījumu. Šķiet, ka vēsture met riņķus un tiek tverta jauna "vētras un dziņu" (Sturm und Drang) kustības elpa. Cilvēks atkal jūt saucienu pie dabas un pilnu krūti metas to izpētīt. "Atpakaļ pie dabas" cenšas izpētīt autoru dabu tādu, kāda tā ir, kad ikdienas apziņa ir attālināta. Pretstatā "Synchrodogs" komerciālajiem darbiem personīgais projekts parāda dziļu interesi par to, kas autori ir paši sev.
Kā apgalvo "Synchrodogs", ar šo projektu tiek meklēta daļiņa cilvēka esences. Šķiet, ka šie meklējumi vainagojas panākumiem gan šī projekta ietvaros, gan arī vispārinot. Viss, kas mums ir apkārt, reiz kļūst par daļiņu no cilvēka esences. Vizuāli atklāts introspektīvais lūkojums mums liek saredzēt un saprast to, ka mūsu esence ir kādreiz bijusi, pašreiz jau ir vai nākotnē kļūs par daļu no citu cilvēku esences.
Izstādē "Atpakaļ pie dabas" tiek atcelts cilvēka un dabas nošķīrums. Vēstures gaitā tiek apgalvots, ka pastāv cilvēka un dabas radītais, bet nav nekā tāda, kas būtu ekskluzīvs vienam vai otram. Cilvēks ir daļa no dabas, un daba – daļa no cilvēka. Pašu radītais mums ir tikpat brīnumains kā tas, ko rada daba. Mēs esam daba, kas imitē pati sevi. Ne māksla imitē dabu, ne daba imitē mākslu. Tiek domāts, ka cilvēks imitē dabu vai stāv tai pāri, bet cilvēks ir daļa no dabas un cilvēks turpina veidot dabu. Nevis stāv tai pāri, bet gan ir spējīgs uz vērojumu.
Intuīcija, bezapziņa un dabiskie fenomeni ir spēcīgs mikslis, kurš šobrīd caurstrāvo Austrumeiropas fotomākslu. Netiek noraidīti pretpoli, bet tiek meklēts veids, kā tos izteikt kopīgi. Projekts tēmē dzēst līnijas starp reālo un iedomāto, un tas ir darīts veiksmīgi. Austrumeiropiešiem piedēvētajam introvertumam līdzās ir jāstāv arī spējai būt introspektīviem. Autori uzdrošinās doties nezināmajā un izgaismot to. Kā dziļā, tumšā un purvainā Austrumeiropas mežā šeit vizuāli plikās un tuksnešainās ainās tiek meklēts nezināmais. Ceļotājam ir jāsastopas ar grūtībām lai pamanītu meklēto, ja tā funkcija un izskats ir nezināms. Atrastais kļūst svarīgs ceļotājam, taču nepretendē uz objektivitāti. Tomēr nav izslēgts, ka atrastais dažādiem cilvēkiem var sakrist. Reizēm uz plaša lauka ieraudzīt detaļas ir sarežģīti, bet tās visas tur ir, pieejamas uzmanīgam un ieinteresētam vērotājam. Austrumeiropas introspekcijas rezultāts ir cieša saite ar dabisko, kas izteikti parādās mākslā un tradīcijās, kuras līdzi sev nes gan šis Ukraiņu foto duets, gan arī Baltijas valstis, tāpēc es neesmu izbrīnīts par to, ka Rīgas Fotomēneša kuratori "Synchrodogs" projektā ir atraduši kaut ko sev saistošu.
Šo projektu nevar izprast tikai racionāli. Tas pakļaujas interpretācijai kuru dara iespējamu tas, kādu emocionālu pieredzi mēs piesaistām redzētajam. Starp projekta īpašībām ir izteikta spēja vizuāli abstrakti komunicēt idejas par bezapziņu un tās augļiem, taču paši attēli arī vienkārši priecē acis, un šādā ziņā to var salīdzināt ar dabu – tajā var vērties un novērtēt tās estētiskumu un kārtību, taču, pētot to tuvāk, atklājas kopsakarības, kas saista to, ko mēs redzam. Projekts "Atpakaļ pie dabas" necenšas izbēgt no subjektīvuma, bet pieņem to kā neizbēgamu cilvēcīguma un dabas daļu. Kāpēc izvairīties no subjektīvuma? Pierastās konvencijas ir tikai ērts rīks, kā darboties ar to, ko mēs jau zinām, taču subjektīvais grūž uz priekšu idejas, nevis dziļu, sistemātisku izpratni. Šis projekts ir skaidruma idejas proponents. Atklāts, bet ne provocējošs. "Atpakaļ pie dabas" sevī ietver subjekta saplūšanu ar formu, kurā tas pastāv.
Laba fotogrāfija motivē domāt, un šis projekts šādu piezīmi ir pelnījis.
"Synchrodogs" izstāde "Back to Nature" Rīgas Fotomēneša laikā ir aplūkojama laikmetīgās mākslas centrā "kim?" līdz 2. jūlijam.
[1] Vispārēju iespaidu par Jauno Austrumu vizuālo identitāti var gūt šeit.
[2] Apgalvojums atrasts "Synchrodog" portfolio.
[3] Barts, R. Camera Lucida. Piezīme par fotogrāfiju. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs. 2008, 116. lpp.
[4] Op. cit. 95. lpp.
0