Komentārs
02.03.2015

Ar naudu vien nepietiks

Komentē
1

Nav noslēpums, ka, vārdiem nonākot politiskās retorikas un/vai plašsaziņas līdzekļu telpā, tie nereti iegūst jaunu nozīmi un pielietojumu. Kādas iespējas paver kaut izteikums "tas ir gēnos noteikts!". Vai cits piemērs – "nanotehnoloģijas". Kas ar tiem uzņēmuma "Rīgas satiksme" braucamajiem tur patiesībā notika, vairs nav tik būtiski, toties "nosēdās", ka "nanotehnoloģijas" ir kaut kas šaubīgs, piemērots blēdību piesegšanai. Pat ja neskaram tik ērmīgus gadījumus, kopumā zinātne tiek vairumā gadījumu uztverta kā kaut kas vienai mūsdienīgai nācijai piestāvošs, tomēr principā diezgan apriori nesaprotams atsevišķu indivīdu rosīšanās segments. Politiķu domāšanas veidā attieksme ir apmēram šāda: finansiālā rocība mums vāja, tādēļ, jā, piekrītam, zinātnes finansējums mums ir nepietiekams; ja naudas būtu vairāk, tad jau iedotu – lai ņemas ar saviem gravitācijas viļņiem un Higsa bozoniem. Lielas jēgas droši vien nav, tomēr apliecina, ka esam attīstīta valsts.

Mēģināšu minēt dažus piemērus tam, ka patiesībā zinātnes iesaistīšana politisko lēmumu pieņemšanā ir ļoti nepieciešama, nevis reducējama uz tām retajām reizēm, kad kaut kas sakostiem zobiem jāizdomā nozares finansējuma sadalīšanas kontekstā.

Veselības aprūpe. Pašreizējais uzstādījums ir apmēram šāds: nozares finansējums ilgstoši bijis nepietiekams, līdz ar to vienkārši medicīnai beidzot normāli jādod nauda. Lai tā būtu, ir tikai viena "neliela" problēma: naudas nepietiks nekad. Jo zinātne ar vislabākajiem nodomiem un, protams, arī azarta dzīta atrod risinājumus (medikamenti, tehnoloģijas) arvien jaunu slimību un kaišu ārstēšanai; mūža ilgums, uz kuru indivīds var cerēt, arvien palielinās. Viena nelaime – tas viss kaut ko maksā. Te mēs riskējam iebraukt ētiski ļoti riskantā lauciņā, un tomēr – ja valsts un zinātnes ekspertu korpuss regulāri nekontaktējas, nemēģina prognozēt, kas jauns gaidāms un cik tas apmēram izmaksās, tad nepietiks arī ar valsts finansējumu 10, 12 un 15 % no IKP apmērā. Citiem vārdiem sakot, valstij ir nevis ar skābu sejas izteiksmi jāsēž, jāsaņem arvien pieaugoši izrakstītie rēķini un tad histēriski jāgrābstās ap maku, bet skaidri jādefinē, ka globālo tendenču kontekstā tā finansēs to un to, savukārt pārējā apmaksa paliek pašu pilsoņu, filantropisku organizāciju u.tml. ziņā. Ja tas nenotiks, pilsoņi steigs izmantot arvien jaunus zinātnes piedāvātos risinājumus (un kurš gan tā nerīkotos?) savas fiziskās esamības uzlabošanai, savukārt veselības aprūpes budžeti slīgs arvien lielākos "mīnusos".

Bizness. Pieņemts uzskatīt, ka Latvijā perspektīvas nozares ir lauksaimniecība un kokrūpniecība. Ļoti labi. Kas var palīdzēt nozarēm? Saprotami nodokļi, mazāka birokrātija, adekvāti pieejami naudas resursi attīstībai. Ļoti pareizi. Tomēr arī te politiķiem regulāri jārunā ar zinātni. Var jau smīnēt par atšķirīgiem novērtējumiem globālās sasilšanas fenomena patiesajiem apmēriem un cēloņiem – uz veselību! Vienīgā ķeza, ka invazīvās sugas (vienalga – kukaiņu, augu utt.) negaida, toties var būtiski ietekmēt nozarēm būtisko resursu (koksne, augsne, ekosistēma kopumā) stāvokli. Turklāt ne gluži vēlamajā virzienā.

Tas, protams, izklausās neticami, tomēr ir vērts runāt arī ar labi zināmajiem "plānā galdiņa urbējiem", sociālo zinātņu pārstāvjiem. Pretējā gadījumā saldsērīgās vaimanas par empātijas, solidaritātes trūkumu, neuzticēšanos un sazin vēl ko paliek pliekanajā cēloņsakarību lokā – zaglīgi, nekompetenti politiķi, kāda tauta, tādi politiķi, un ejam pa apli vēlreiz. Tajā pašā laikā sociālās zinātnes jau gadiem pēta (un dažkārt izdara gluži jēdzīgus secinājumus) to, kā mūsdienu indivīda attieksmi pret pasauli, informācijas iegūšanas, domāšanas paradumus utt. ietekmē interneta vide, jaunas (salīdzinoši) fobijas, konkrētajā grupā dominējoši priekšstati par vērtībām. Politiskajā līmenī debates par ekonomisko politiku palikušas vulgarizētā "Keinss versus Frīdmens" līmenī, lai gan ekonomisti (kā zinātnes pārstāvji) tik slinki neuzvedas jau gadiem ilgi.

Piemērus varētu turpināt, tomēr svarīgāk ir uzsvērt nepieciešamību mainīt politiskās varas un zinātnes komunikācijas saturu. Šobrīd – papildu jau pieminētajai žonglēšanai ar naudas neesamību – tas ir apmēram tāds: ejiet un radiet Latvijas "Nokia"! Nav? Turpiniet strādāt. Kad būs, tad runāsim kā līdzīgs ar līdzīgu. Tas ir konceptuāli nepareizi.

Atklājumi un izgudrojumi ir viena lieta, zinātnieku zināšanas kā tādas – cita. Var gadīties, ka mūsdienu popkultūras tradīcijās pieprasītā "brīnuma" tā arī nebūs, toties zinātnieki var dot savā erudīcijā balstītu novērtējumu, prognozes tendencēm, kas būtiskas valstij un tās iedzīvotājiem, kuri – kas to būtu domājis! – dzīvo tepat uz Zemes, nevis eksoplanētas WASP-3b.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!