Domas
18.04.2016

Apolitiskuma vilinājums

Komentē
3

Pat ja "zaļie zemnieki" reitingos nebūtu apsteiguši līdzšinējo līderi "Saskaņu", viņi šobrīd ir interesantākie aktieri uz Latvijas politiskās skatuves. Jo, lai gan uzsver savu saikni ar pirmskara Zemnieku partiju, šodien tā ir labi funkcionējoša struktūra varas iegūšanai, kuru patiesībā neinteresē ideoloģija.

Paši ZZS ietilpstošo organizāciju biedri un atbalstītāji droši vien šādam secinājumam nepiekristu vai pat apvainotos par to, tomēr vērtējums nav saistīts ar priekšstatu, kā "ir pareizi" un kā nav. Mehānismu, modeli var mēģināt aprakstīt, savukārt ir diezgan bezjēdzīgi censties to salāgot ar subjektīviem priekšstatiem par to, "kā jābūt".

"Zaļo" un "zemnieku" rekrutēšanas modelis ir efektīvs savā vienkāršībā. Indivīdam, kurš to vai citu iemeslu dēļ vēlas izmēģināt spēkus t.s. politikā, būtībā tiek piedāvāta platforma, kas nav noslogota ar ideoloģiju. Lai pievienotos platformai (cerībā, ka tā būs arī lifts augšup), indivīdam nav – atvainojos par huligānismu – nedz jāplivina sarkanbaltsarkanais karogs, nedz jāzvēr uzticība "Rietumu demokrātiskajām vērtībām", nedz citādi sevi jāiegrožo (pat ja ideoloģija ir aiz matiem pievilkta, tā tomēr zināmus rāmjus uzliek). Pietiek ar to, ka indivīds deklarē vēlmi "izdarīt ko labu savai valstij". Ja indivīds ar aizdomām lūkojas uz "ideoloģijām", šī viņam ir perfekta iespēja.

Ak jā, vēlams atbilst diviem kritērijiem, bet tas ir viegli. Pirmkārt, jālolo siltas jūtas pret "Latvijas dabu". Ņemot vērā, ka "daba" kā jēdziens ir plaši interpretējams – kuram gan šādu siltu jūtu nav? Otrkārt, jābūt skeptiskam pret "liberālajām" vērtībām sadaļā "attieksme pret Citādo". Arī ar šo kritēriju nav problēmu Latvijas sabiedrības vairākumam.

 

ZZS zināmā mērā atgādina tādas nepartejiskas varas iegūšanas un noturēšanas platformas kā ierēdniecība. No ierēdniecības sistēmā iekļuvušā (ja viņš vēlas tajā veiksmīgi atrasties), protams, tiek prasīta dažu spēles noteikumu ievērošana, lojalitātes līmenis, tomēr ideoloģiskas deklarācijas par kādu "politisku jautājumu" paģērētas netiek.

Pateicoties savam neideoloģiskumam, ZZS spējusi inkorporēt "visu iespējamo" – sākot no Vējoņa un Brigmaņa, beidzot ar Bergmani un Klaužu. It kā ļoti atšķirīgi personāži, un ir gandrīz neiespējami uztaustīt, kas viņus vieno, ja ar vienojošo saprot politisko ideoloģiju. Bet, ciniski sakot, nevajag čamdīt to, kā nav. Vienojošais ir "normālu veču" tēls, saprotamība publikai.

Šis "visēdāja" modelis rekrutēšanā nodrošina ZZS platformai tādu personību dažādību, ka teju vai ikviens vēlētājs var atrast kaut ko sev tīkamu. Kā smejies, vieniem Lembergs (iekļausim Ventspils mēra vadīto organizāciju platformā), otriem Silenieks, vēl citiem – Reizniece-Ozola. Respektīvi, ZZS veiksmīgi piedāvā elektorātam nevis ideoloģiju, bet gan personības. Un tas, no platformas viedokļa, ir izdevīgi. Ar pārāk dažādām versijām par vienu ideoloģiju daudz manipulēt nevar – agri vai vēlu parādīsies jautājumi, kura no versijām ir "īstā" (kaut ko līdzīgu piedzīvojusi un turpina piedzīvot, piemēram, "Vienotība"). Savukārt, ja "pārdotas" tiek personības, tad – jo raibāk, jo labāk. Starp citu – vai kāds, piemēram, ir gauži norūpējies par to, ka ārpolitikas jautājumos Lembergs un Vējonis nereti saka pilnīgi pretējas lietas? Nē, jo neviens arī negaida no šīs platformas kopēju ideoloģiju, tiek izbaudītas personības.

Par šo ZZS, teiksim tā, plastiskumu var bezgalīgi ironizēt vai šausmināties, tomēr vairāku iemeslu dēļ tas ir bezjēdzīgi.

Pirmkārt, ja vērtē tieši no varas iegūšanas un noturēšanas viedokļa, ZZS metode "iet uz urrā". Citas politiskās partijas, piemēram, Nacionālā apvienība, ir sasniegušas, iespējams, savu "dabiskā" atbalsta maksimumu. Respektīvi, ir stabils kopums, kas balsos par, bet būtiski palielināties tas arī nevar. Savukārt ZZS ir visas iespējas smelties gan tajos segmentos, kas savā izvēlē svārstās, gan atņemt vēlētājus dažiem citiem pašmāju politiskajiem projektiem ("Vienotība", Latvijas Reģionu apvienība, "No sirds Latvijai"). Un, ja tā, tad, kā saka, uzvarētājus netiesā.

Otrkārt, ZZS – visticamāk, neapzināti – ir uztaustījusi kādu globālāku tendenci. Proti – lai īstenotu varu, vairs nav jāizmanto tradicionālās formas (politiskas partijas, ideoloģijas utt.). Grupa var būt veiksmīga, ja tā sevi pozicionē kā "tehnokrātus – speciālistus", vai, pārtulkojot Latvijas politiskajā žargonā, "saimniekus". Klasisks piemērs ir Lembergs.

Par šo globālo tendenci pirms dažiem gadiem grāmatu izdeva ASV Kolumbijas universitātes profesore Nadja Urbinati (Nadia Urbinati, "Democracy Disfigured"), kura šajā tendencē gan saskata draudus demokrātijai, tomēr, domāju, viņas bažas lielai daļai vēlētāju liekas nesaprotamas vai pārspīlētas. Jāpiezīmē, ka saturiski radniecīgs atvasinājums šim daļas vēlētāju sentimentam ir dažādu uzņēmēju darbībai politikā (Berluskoni, Tramps). Uzņēmējs – eksperts – saimnieks.

Ja man prasītu, vai šī alternatīva (?) t.s. tradicionālajai partiju politikai var radīt kādus apdraudējumus pašreizējiem politiskajiem mehānismiem un praksēm, es sliektos atbildēt apstiprinoši. Piemēram, uzmanības vērts ir tas, cik "speciālistu – saimnieku" argumentācija ir plaši interpretējama. "Cilvēkiem pirmkārt ir svarīgi, lai ir darbs, lai var izskolot bērnus" utt. Necaursitami. Savukārt manipulācijas iespējas ar šo apgalvojumu nozīmē, ka "speciālists – saimnieks" var teikt: kāda jums starpība, kas jums nodrošina darbu? Kāda jums starpība, kas notiek ārpus šī darba, ārpus ikdienas infrastruktūras? Galvenais, lai ir zināma rocība, līdzeni ceļi un drošas ielas vēlās stundās. Paskatieties, kas notiek pasaulē, līdz kam visas šīs ideoloģijas ir pasauli novedušas?!

Kārdinoši. Kārdinoši pašam atteikties no "politikas", jo galu galā izvēles iespējas taču saglabājas. Indivīdam kā pircējam, kā cilvēkam ar TV pulti rokās, kā "sērfotājam" internetā.

Rezumējot: pirmkārt, domāju, ka ZZS panākumi nav nejaušība un tiem, visticamāk, ir augšupejoša tendence; otrkārt, ZZS platforma iekļaujas plašākā kontekstā, kurā ir ļoti daudz nezināmo, attiecīgi tas vērojams un analizējams ļoti aktīvi.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!