Par ko nav iespējams runāt, par to esot jāklusē. Par Oļģertu Kroderu runāt, protams, var, tomēr šobrīd vairāk gribas klusēt. Ar smaidu. Atceroties viņu, arī gribas smaidīt – par viņa smiekliem, par gudrību, par smalkjūtību un rupjību, par drosmi un vieglprātību, par noslēpumiem un dzīvi, kura liecina, ka brīvība ir iespējama, par cilvēcību un spēlēšanās prieku. Arī par viņa nāvi gribas smaidīt, jo tā ir dzīves daļa, bet, kā viņš pats teica: "Ja saproti, kas ir dzīve, atliek tikai divi varianti – vai nu smieties, vai raudāt. Un kāpēc raudāt? Tad jau labāk smieties! Katrā ziņā tas ir patīkamāk."
Pirms dažiem gadiem, kad Kroders iestudēja savu ceturto "Hamletu" Valmieras teātrī, dokumentējām viņa darbu. Pārskatot materiālus, kas neiekļuva filmā "Piektais Hamlets", atkal aizrāva Krodera spēles un spēlēšanās, runas un sarunas kaut kur starp būt un nebūt. Tāpēc atvadu vārdu vietā – nesteidzīgi ieklausīsimies Oļģerta Krodera teiktajā.
Režisori – Krista Burāne un Mārtiņš Eihe, operatore Inese Apse.
Atvadīšanās no režisora Oļģerta Krodera Valmieras drāmas teātrī 18.oktobrī no plkst. 11.30 līdz 13.30. Gājiens no teātra uz Dīvala kapiem 14.00.
0