Attēlā – Rubika kāja
 
Blogs
05.06.2017

^02. Nobalsots ar kājām

Komentē
0

Pirms pašvaldību vēlēšanām partiju kandidāti, politikas vērotāji un daudzi citi mīlēja atgādināt, ka vēlētājiem vēlams vēlēšanu iznākums būs atkarīgs ne vien no izdarītās izvēles, bet arī no saņemšanās uz vēlēšanām aiziet. Citiem vārdiem sakot, svarīgs ir ne vien politiskais piedāvājums un vēlētāju apsvērumi, bet arī fiziska iešana vai neiešana balsot jeb "balsojums ar kājām". Vēl 20. gadsimta 60. gados laikrakstā "Cīņa" tika vēstīts, ka balsošana ar kājām kā protesta forma ir vien izmisīgs politiskās cīņas līdzeklis tādās kapitālisma zemēs kā Norvēģija, kurā politiskie pretinieki mēdz izmantot pat tik ekstrēmas ekstremitāšu metodes kā "roku izgriešana". Bet 1990. gadā Andris Bergmanis laikrakstā "Latvijas Jaunatne" jau pūta par stāvokli pašu zemē: "Jā, "balsošana ar kājām" kļuvusi par politiskās cīņas ieroci." Kājām kā argumentam Latvijas politikā liela nozīme bijusi vienmēr – Gundaram Valdmanim tās bija šortos pusietērptas kājas, "Dānijā dzīvojošo fanu" sacerētajā slavas dziesmā Nilam Ušakovam – "nice legs" u.tml. "Nodevīgā" āža kāja politiskajām aktualitātēm veltītās ziņās "pasprūk", "izlien", "nav noslēpjama" jau 20. gadsimta 30. gadu presē, un tā tikusi manīta arī vēlākos gados (gan padomju Latvijā, gan pie trimdas tautiešiem), taču nu jau kļūst par reti sastopamu delikatesi. Savukārt "Milzis uz māla kājām" visos laikos bijis rets viesis, un tā pieminējums, piemēram, 50. gadu preses rakstos Korejas kara kontekstā drīzāk šķiet cenzūras pieļauts pārpratums – kā nekā, tā tomēr ir atsauce uz Bībeles Daniela grāmatu. Un vispār šķiet, ka ar atsaucēm uz Bībeles un citiem par klasiskiem uzskatītiem literāriem darbiem Latvijas politiskajā valodā laika gaitā sokas arvien vājāk un vājāk, – droši vien tāpēc, ka nevienam nav pārliecības, ka vienus un tos pašus nepieciešamos avotus pārzinās gan runātāji un rakstītāji, gan lasītāji un klausītāji, un nepārzina jau arī (nav jau uzreiz jāķeras pie Homēra, Šekspīra, bet nu tomēr).

Arī teiciens par balsošanu ar kājām ir riskanta padarīšana, jo par tā izcelsmi vairs nav īstas vienprātības nekur. Vieni, piemēram, "Jeila citātu grāmatas" sastādītāji, to ar vieglu roku pieraksta Ļeņinam un atsaucas uz aptuvenu citātu, kas it kā atrodams laikraksta "New York Times" 1954. gada numurā (man laikraksta arhīvā to atrast neizdevās). Tāpat minēts, ka Ļeņins par balsotājiem ar kājām esot dēvējis Austrumu frontē 1918. gadā dezertējušos Krievijas kareivjus, kas tādējādi pauduši vēlmi izbeigt karu. Citos avotos gan norādīts, ka patiesībā šāda attieksmes izrādīšanas tradīcija bijusi pazīstama jau Senajā Romā vai varbūt tomēr cēlusies Anglijas parlamentā, vārdu sakot – tas allaž noticis vietās un laikos, kur ar palikšanu savā vietā politiskās nostājas paušanai ir bijis par maz. Ja nepatīk vēlēšanu rezultāti, protams, arī tajos var vainot tos, kas, neaizejot uz vēlēšanām, nobalsojuši ar kājām. Taču jāpatur prātā, ka no kājām vien, ja kaut kur augstāk nav galvas, lielas jēgas nav.

Projekts tapis, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam.

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0