¼ Satori

J.T. LīRojs: Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu

24. augustā, plkst. 11:27

Lasītāju komentāri:

• Nr. 69624.08.06 13:11

  Vakar kā reize noskatījos šī darba kinoversiju "The Heart Is Deceitful Above All Things" ar A.Ardžento režijā un mātes lomā. Ja man ir jāatbild uz jautājumu: kas labāks - grāmata vai filma, tad es viennozīmīgi varu teikt, ka grāmata. Kino ir sanācis tāds mazliet nepabeigts - pietiekami daudz šausmu, taču nepietiekami daudz refleksijas par šīm šausmām. Taču arī filmā ir arī šādi tādi jaukumi, kā piemēram, Merilins Mensons pedofīla lomā - bez meikapa, atpazīstams tikai pēc tetovējumiem un čerkstošā vokāla; scēniņa ar "Anarchy in the UK" dziedāšanu psalma vietā, kā arī pati Ardžento, kuras izskats un tēlojums man ļoti atgādināja Kortniju Lovu. Filmas kopējā noskaņa ir šāda: dzīvot nozīmē skaitīt psalmus, kamēr tevi drāž pakaļā; bērni ir domāti tam, lai nakrotiku (vai reliģijas) pārņemtajiem vecākiem būtu ko mocīt un pazemot; visgaršīgākais ēdiens ir atrodams miskastēs; draugu nav, ir tikai istabas biedri vai blakussēdētāji. Grāmata, protams, piedāvā pilnīgāku skatu uz visām šīm lietām. Šeit ievietotā teksta kinematogrāfiskā versija, pretēji manām ekspektācijām, nav tik iespaidīga - it kā jau tā ir šokējoša, taču pie vardarbības pieradis skatītājs tai nepievērsīs lielu uzmanību.

• hmm24.08.06 14:59

  mani tik un tā nepamet sajūta, ka šī darba autors/e konkrēti ņirgājas par lasītāju, kas ir "moderns" un "dolbās" no sūdem, perversijas un vardarbības. No sērijas - valdneks, kas pamet krokodiliem gaļu un uzjautrinās, ar kādu nopietnību, degsmi un tiecību dzīvnieki plēšas un cīnās savā starpā par vienu gaļasdrisku. Nevienā šīs grāmatas epizode nelika man noticēt. Kā arī psiholoģisko portretu vai pašrefleksijas klātbūtne šajā darbā, manuprāt (uzsveru MANUPRĀT) nav manāma. Pure entertainment 4 those who enjoy shit (viela, nevis apzīmējums)..

• lorka24.08.06 15:21

  es arī piekrītu hmm, man liekas pilnigi nevajadzīga ažiotāža, fanošana par viņa grāmatām ir kaut kāda postmoderna tīksmināšanās par savu nihilismu.

• Nils24.08.06 15:38

  To: Nr696 Paklau, kur var dabūt to filmu??? Nevari iedot paskatīties, būšu bezgala pateicīgs.

• aija24.08.06 15:53

  nu no si fragmenta ir skaidrs ka gramata ir tikpat trula parodija ka dazi saja protala drukatie teksti. tikai naudas amjiem vairak un lidz ar to ari visa raskrutka. veee. iesu ka palasit sen-dzon persu labak.

• Nr. 69624.08.06 15:54

  to hmm - kādu dienu garlaikotais Līrojs nodomāja: "Joka pēc uzcepšu tādu hardcore romāniņu, ar mērķi panākt, lai visi saliktu pamperos - vieni aiz sajūsmas, otri aiz sašutuma, treši aiz tā, cik forši autoram sanāk jaukt gaisu ar savu sūda romāneli". Jāsaka, ka šo formulu izmantoja jau de Sads (tipisks piemērs ir viņa "Justīne, jeb tikumības nedienas"), bet Tarantino un viņa sekotāji to ekspluatē jau kuro gadu. Par tendences popularitāti liecina tas, ka arī mums ir uzradušies savi līrojiņi Frīdvalda un Saksa personā (tas nav nedz nopēlums, nedz uzslava - vienkārši fakta konstatācija). Nemāku teikti, vai viņi šādā veidā ņirgājas par lasītāju/skatītāju - tik pat labi viņi ņirgājas arī par sevi kā rakstniekiem/režisoriem. Jautājums drīzāk ir par to, vai šādas provokācijas ir kvalificējamas kā nopietnā literatūra, jeb ir uzskatāmas par lubu literatūras apakšžanru - nežēlīgo romānu (jeb labāk saukt to par līrojnoveli)? Šai ziņā es tev piekrītu - man arī vairāk šķiet, ka tā ir tikai nežēlīga lubene, nevis nopietna refleksija par vardarbību. No otras puses, ir grūti atbrīvoties no jautājuma - kāda velna pēc vajadētu rakstīt vēl vienu dziļdomīgu opusu par to kādas šausmīgas lietas viena cilvēciska būtne spēj nodarīt otrai, ja galvenais varonis ir bērns, kurš tā īsti pat neasprot, kas ar viņu notiek. Varbūt, ka vienīgā adekvātā forma ir šāds TĪRAIS izklāst, kur nav nekādas bērnam neraksturīgas filosofēšanas un psiholoģiskas analīzes? Ja tā, tad teksta filosofiskā daļa notiek paša lasītāja galvā - un ja tā nenotiek, tad tā ir lasītāja vaina. Īsi sakot - suns viņu sazina. Kāds "dolbās", kāds šaubās vai vērts "dolbīties", kāds raksta analīzi. Un literatūra turpina dzīvot savu dzimumdzīvi.

• Nr. 69624.08.06 15:56

  Nilam - ja tev ir E-Mule, tad ieliec to sērčā un nopumpē. Citu neko ieteikt nevaru, jo pats to ieguvu tieši šādā veidā.

• hmm24.08.06 15:59

  Nē, uz to pusi, bet ne pa to ceļu, lorka. par sacelto ažiotāžu un fanošanu patiešām po* - tā tās lietas 21.gs. notiek, tamdēļ nav jāsatraucas. Tikai mani pašu no fanošanas attur iedomu attēls, kas mani nepameta grāmatas lasīšanas nevienā mirklī - autors/e sēž savā maison pie kamīna ar vīna glāzi rokā un smīnīgi raugās kristāla bumbā, kurā redzami tūkstoši un tūkstoši fanojošu indivīdu, kas slepenībā, lasot grāmatu, šausminās, vai uzbudinās Nicīgi tīksminās, ka tik viegli ir sanācis iesmērēt mums mūsu pašu kaislības... Vēl joprojām pieturos pie secinājuma, ka šim darbam ir visai maza literārā vērtība - vairāk enterteinments (kā no Frederic Beidbeger..)"

• Nr. 69624.08.06 16:04

  Frederic Beidbeger ir protesta lubene, kur galvenais kaifs ir notā, ka tiek aplikta modernā patērētāju sabiedrība. Vēl es zinu džeku, kurš raksta idiotu noveli, kur tiek asprātīgi aplikti tie 95% no mūsu sabiedrības, kuriem smadzeņu vietā ir švamme, bet izglītības vietā - TV kaste.

• hmm24.08.06 16:04

  faktiski esmu vienisprāt ar nr.696, tikai cenšos tērēt savu laiku komentāriem, atbilstoši grāmatas vērtībai, mīnig - nav ko muti lieki dzesēt, ja darbs ir tikai viena vakara lasīšanas vērts bez potenciāla tikt pārlasīts jebkad vēlreiz dzīvē. Protams, komentāri šajā sadaļā ir izņēmums, jo reti kad man ir nācies piedzīvot 1)aizraujošu recenziju par šādu grāmatu 2) pietiekami atšķirīgus viedokļus komentos, kā rezultātā man ir sagribējies piedalīties kopējā "varkā". ar to arī savu vēstījumu šeit beidzu. Paldies:)

• Hmm24.08.06 16:08

  Arī filma "The producers" ir par to pašu, par ko tu saki, raksta Beidbeger - ņirgājas par tiem, kam ir slikta humorizjūta un tamdēļ tā vien prasās uz apņirgšanu, BET ir maza starpība, vai 1) sižets ir par ņirgāšanos_ironija etc.. (the producers, Beidbeger) vai 2) pats grāmatas izdošanas fakts ir ņirgāšanās par potenciālo lasītāju, kuram sižets raisa bailes, dusmas, vilšanos, uzbudinājumu etc. lai gan, iespējams, es jau šeit pārinterpretēju nabaga darbu un iebraucu kaut kādā mistikā..

• aija24.08.06 16:13

  nu m de sada muza darbam vismaz bija kaut kada jega, skaistums un cieshanas, bet te - fastfuds.

• Nr. 69624.08.06 16:15

  to hmm - Te jau tā intriga arī slēpjas. Daļa no šādu provokatīvu izstrādājumu ietekmes izriet no nespējas saprast, vai autors ir reāli stulbs, ja jau iedomājas, ka ar šādiem skolnieku gājieniem nostāsies blakus klasiķiem, vai arī autors ir reāli kruts, jo darba īstā jēga ir parādīt, ka Literature is Deceptive Above All Things (Literatūra ir ļaunprātīgi lokana pret visu).

• Nr. 69624.08.06 16:24

  aija - Es par de Sadu neko tik strikti neapgalvotu. Justīne, piemēram, ir trakoti ironiska - tā kā dievbijīgo Justīni visu laiku kāds nelietīgi izmanto, tad saprātīgam lasītājam ir jāizsecina, cik kaitīga ir viņas naivā paļaušanās uz Dievu, kuram ir pilnīgi vienalga, kas ar viņu notiek. Tā ka visas tās skaistās ciešanas ir apsmiekla, nevis apbrīnas objekts.

• hmm24.08.06 16:25

  ēē, precizējot vēl vairāk, šajā gadījumā man šķiet nevis literatūra ir ļaunprātīgi lokana prat visu, bet gan lasītājs. Tobiš - sanāk tāda autora vendeta sabiedrībai. Ļoti iespējams, ka tas ir kruta, bet šeit rodas jautājums - vai tas ir kruta literatūrā? Vai gan kādā citā plāksnē?

• hmm24.08.06 16:28

  protams, lasot manus komentus, lūgšu paturēt prātā, ka nedz literāri, ētiski vai vēl da jebkā neesmu pret šo darbu, tā saturu etc. Man vnk interesē apstākļi un iemesli, kuros, manuprāt, šī grāmata ir kļuvusi pārvērtēta. Tieši tāpat kā misticisms Monas Lizas ģīmetnē.

• hmm24.08.06 16:30

  Jo, varbūt esmu nelokans pret visu, bet pēc izlasīšanas mani šajā darbā neuzrunāja pilnīgi nekas (arī pats "provocējošais" grāmatas fakts kā tāds) un neradās doma, ka vajadzētu šo darbu ielkt sava "zelta fonda" plauktiņā. Faktiski tāda tramvaju/trolejbusu lasāmviela..

• Nr. 69624.08.06 16:36

  Šķiet, ka tas ir kruta kādā citā (man domāt - filosofiskā) plāksnē. Kā jau visi provokatīvie projekti, šis atrodas uz robežas starp kultūru un tualeti (atcerēsimies Dišānu), tādējādi liekot mums te vārīties par tēmu "ir vai nav?" Ir vai nav literatūra? Tāds ir jautājums: Vai cēlāk būtu sevī pārciest Nelietīgo tekstu kaitējumu Jeb mesties kritizēt un tādā veidā Savas nebūšanas izbeigt? Jeb aiziet pagulēt Un šādi aizmirst problēmas un tūkstoš raizes ko mantojis mans izglītotais prāts? (Viljama Š. atbilde) Nezinu. Kad zināšu, noteikti padalīšos ar informāciju.

• Nr. 69624.08.06 16:46

  hmm - Manuprāt, ar šādiem tekstiem ir tāpat kā ar pirmo seksu četrpadsmit gadu vecumā skolas disenes ietvaros. Seksa kvalitāte, protams, ir zema, toties fakts, ka tas ar tevi beidzot ir noticis liek uz to visu raudzīties daudz filosofiskāk. Jā, tas nemaina smagos blakus apstākļus, proti, to, ka tu esi piedzēries un knapi turies kājās, tavs daikts sūrst un ir vienās asinīs, bet tava izredzētā, kuru tu tiko kaislīgi skūpstīji, vemj uz tavām novilktajām biksēm. Taču pat visu šo negatīvo lietu summa nevar pilnībā aizēnot prieku par to, ka nu tu esi vīrietis. Un to ir grūti nepārvērtēt.

• Nr. 69624.08.06 16:49

  Katrai lasītāju paaudzei ir vajadzīgs tāds "pirmais sekss", lai tālāk varētu meklēt arī citas lietas. Laikam tur arī visa tā maģija.

[1-20] [21-40]