¼ Satori

Rubrika: ¼ Literatūra - ¼ Literatūra

Ērika Tālberga: Parādi pagasta bibliotēkā

1. augustā, plkst. 16:08

Lasītāju komentāri:

LR01.08.08 17:23

Prieks lasīt šeit Tavus tekstus. Apsveicu ar publikāciju! :)
hm02.08.08 11:03

ir labas vietas, bet kopumā nedaudz infantili. un pa virsu.
:(02.08.08 11:28

nu vaaji... ko lai veel tur saka
gerrda02.08.08 11:39

jauki jau,ka tāda publikācija tagad. vismaz kaut kas jauns. dzejoļi paši par sevi dzirdēti, lasīti un redzēti jau daudz iepriekš :) nekas konkrētāks nenāk prātā
artu(R2)02.08.08 14:28

es arī esmu lasījis, bet vismaz divus dzejoļus es lasīju kādu padsmito reizi (nevarēju atturēties pārlasīt). ļoti gaiši, ikdienišķi, bet cildeni!
:(02.08.08 15:14

pie kam, ko noziimee komentaaros tik biezhi dzirdeetais "ir dazhas labas vietas"? ja labaa dzejolii ir viena neveikla vieta, tad to jau gruuti vairs nosaukt par labu.
hm02.08.08 15:52

ir labas vietas - tas nozīmē, ka raxtītājs nav galīgi noraxtāms. ir vērts piestrādāt un attīstīties.
else02.08.08 19:13

ko lai te piebilst? šādi teksti skumdina tāpat kā dzīve – (nav nekā un nebūs.) - īpaši, ja cerēts uz ko citu.
:(02.08.08 22:06

taisniibas labad jaapiebilst, ka viens ir labs (par pilskalniem).
LR02.08.08 23:05

Man nedaudz neveikla, bet dzīvīga dzeja šķiet daudz vērtīgāka par izcilu no valodiskās puses, bet aukstu. Pirmā var izaugt par dzīvīgu un izcilu.
ērika03.08.08 10:54

nezinu, ko lai saka.
paldies par viedokļiem. un visu pārējo. :)
artu03.08.08 11:47

labāk būt jaunam un centīgam dzejniekam, nekā jaunam un īgnam kritiķim.
paula03.08.08 15:47

katraa paaudzee tacu jaabuut vairaakiem, kas raksta patiesaam labu dzeju. gribas vairaak Vigulu, Zelgji un Alisi Zarinju, lai arii visi ir tikko kaa saakusi (un tikko te lasiiti). Gribas, lai nezinaatu, ka taa var pateikt, kaa pateikts, un just, ka ir domaats aiz taa visa.
kristts03.08.08 16:52

Dokumentāls mēģinājums izrauties ārpus jūtu kambara, kad es-tu-nepateiktais nespēj polarizēties ap "es tevi mīlu".
sesks03.08.08 20:04

kaut kā piekrītu iepriekšējam komentētājam. Nu nesaista man vairs radošo-cietošo-pateikt nespējošo meiteņu cerības uz kādu VIŅU, kas to patiesi mīlēs un uz rokām nēsās. Varbūt pieaugt vajag un pieaugušu dzeju rakstīt?
ķirsis03.08.08 21:23

Man gan patīk. Vismaz var just, ka tajā visā ir emocijas iekšā, ne tikai vienkārša cenšanās rakstīt oriģināli un forši.
Sesks - pieaugušie uz mīlestību necer?
aspazija03.08.08 22:36

pauliņa, meitenīt, kādu vēl vigulu, tas romantiķis sen sev kapu ar tām salkanībām izrais.
tas, ka teikumi gari jau vēl neko nenozīmē.
palasi mana vīriņa dzeju un tad gudrējies.
ērikai arī iedod palasīties, gan jau pate nezin, kur tā ciema bibliotēka vispār ir.
sarkanās puķes04.08.08 10:55

romantiķu uzdevums ir rakt sev kapu, un tad pamosties
sūrākajā modernismā
ar vaļā acīm

lai secinātu, ka ir vēl dažus gadsimtus
vēlāks.

* * *
aspazija04.08.08 11:18

jā, jā, puķītes, nu tā apmēram ir, bet mūsu uzdevums ir sevi nenorakt līdz ar viņiem.
kristts04.08.08 15:17

romantisms parasti spoguļojas cerībai uz pleca
bet ne jau pleci spēj noturēt visas "es" iegribas.