¼ Satori

Jana Kukaine: Naktstauriņu spārnu vēzieni

4. martā, plkst. 13:01

Lasītāju komentāri:

• garāmgājējs04.03.07 18:00

  Kas ar to tika pateikts? Vai arī tā bija literatūra?

• skārds04.03.07 19:19

  rakstīt par seksu un maucību ir modē. tas nu ir skaidrs.

• KAI04.03.07 21:53

  un ja seko modei, tātad tev ir tiesības celt galviņu augstāk par citiem. ja esi mauka lepojies ar to.

• vasilijs04.03.07 23:54

  "Kas ar to tika pateikts?" - tas ir līdzīgi, kā prasīt: "Par ko tas ir?" Pēdējā jautājuma problemātiskums (nejēdzīgums "Traktāta" nozīmē) kļūst skaidrs, ja to pavaicājam par kādu minimālisma mākslas darbu, piemēram, kādu no Donalda Džada "specifiskajiem objektiem". Jautājumam būtu jēga, ja mākslas darba vizuālo valodu varētu pārtulkot vārdos, ja literatūru varētu pārveidot faktu valodā, kas pretendētu būt patiesa vai aplama, un ja no rakstiem (kā konkrētiem sacījumiem) varētu nošķirt domu, kuru varētu pateikt arī dažādos citos veidos. Kāds varētu teikt, ka tā arī ir, bet man šāds uzskats šķiet tikai viduslaiku reālisma atrauga.

• j-s05.03.07 0:17

  atradusi gan uz ko meditēt

• garāmkājējs05.03.07 1:23

  Pat Bankovskim izdodas kaut ko pateikt... Bet runa bija par to, kas tā bija par formu autores prātā, kad tā virknēja burtiņus uz papīra? Jo man lasot teksts bija kā kurzemnieku skābputra - šķirdums ar kunkuļiem. Ātri noskrēja lejā, sāta sajūtas nekādas.

• banānzivtiņa05.03.07 12:30

  foršs raksts. neko daudz jauna nepateica, bet viegli, sakarīgi un plūstoši.

• kants05.03.07 16:34

  Tekstā taču bija minēts - tās ir pārdomas.

• brāmss06.03.07 10:36

  lieliska terapija, biroja smagā gaisa nomocītam pilsonim. uzreiz kaut kā vieglāk paliek. es arī aizbraukšu uz amsterdamu.

• Māris06.03.07 10:51

  Vai tik tā nav tā pati Jana Kukaine, ar kuru reiz mācījos kopā pirmajā kursā. Jāpadomā. Tas bija pirms 4.5 gadiem. Jauka, gaišmataina meitene bija, ar latgaļu gala akcentiņu. Uzcītīga, čakla un vispār. Un kā tikusi līdz Amsterdamai? Nisaprotu.

• logins07.03.07 1:12

  paardomas teishaam kaa paardomas. pluustoshi un kvalitatiivi. ieved problemaatikas telpaa un galvenais, nesleepjas aiz banaalajiem saukljiem. tachu, droshvien tomer nepiekritiishu dazhiem autores pienjeemumiem. protams ir savs valdzinaajums saskatiit sho fenomenu maakslas prizmaa, tachu man liekas, ka te driizaak ir runa par sociaalo determinismu un runaat par maakslu te buutu nedaudz tomeer beegsahana no muusu pasaules.

• logins> to vasilijs07.03.07 1:14

  Vitgensteins un "viduslaiku reaalisms" (kas patiesiibaa kaa apziimeejums neko daudz neizsaka, ja nu vieniigi novecojushas materiaalistu viedoklju klishejas) ir daudz tuvaaki nekaa mees iedomaajamies

• vasilijs>to logins07.03.07 22:01

  1. nav klišeja tajā nozīmē, ka Kvains šos uzskatus attiecina uz jautājumu par nozīmes izpratni ("On waht there is") 2. "daudz tuvāki nekā iedomājamies" ir muzikālas tēmas un teikuma saprašana (FP, 527 paragr.), bet ne LW un reālisms (sk. piemēram LW uzskatus par matemātiku, kas medusmaize reālismam...)

• logins> to vasilijs08.03.07 0:59

  Pienjemu 2. iespeejams paarshaavu paar striipu, nu vismaz izteiciena zinjaa. Lai arii, manupraat, jautaajums ir diskuteejams. Piemeeram inspireejoties no Anskomba, Giicha (Geach), Kennija (Kenny) vai citu, ja taa driikst izteikties, analiitisko "tomistu" poziicijaam. Proti, Akviinas Toma (bet ne jau tikai ) lassijums peec-Witgensteina gaismaa ir interesants. Te domaaju izzinjas jautaajumu. Bet par 1. - nu, ja pat runa ir par noziimes izpratni, nevar tachu runaat par taadu vispaariigu viduslaiku reaalismu. "Reaalisma" termins vispaar tachu ir anahronisms shajaa gadiijuma, tas ir izgudrots daudz veelaak (taa iisti tikai XIX gs, shkiet). Un tam klaat, taa saucamais "viduslaiku reaalisms" dalaas tik dazhaadas poziicijaas, un taa radikaalaakaa versija, kuru varbuut neapzinaati uzskatam par noziimiigaako, paraadas tachu tikai pashaa viduslaiku nosleegumaa. Bet runaajot par noziimi, taa, protams, ir viena no centraalajaam teemaam, un ir kas kopiigs lielai daljai viduslaiku domaataaju shajaa jautaajumaa, saakot no Abelaara un beidzot ar Viklifu (ka katrai propoziicijai ir noteikta noziime un patiesiiba kaa korespondence), bet ir tachu tomeer dazhaadas, stingraakas un vaajaaks versijas. un man tas tomeer liekas, kaa taada virspuseeja pieeja, runaat taa vispaariigi par "viduslaiku reaalismu"... bet nu ko es te aizraavos paaraak... Runa tachu ir par sarkano lukturu ielu...

• OMG08.03.07 18:59

  filosofi ir vieni riktīgi prātvēderi!!! Nu kā var izcelties diskusija par LW, viduslaiku reālismu, Anskombu, Gīču, Keniju no iespaidu esejas par prostitūtām un nevainīga komentētāja nevainīga komentāra (kurš nebūt nebija par filosofiju). vai nu filosofiem pāris skrūvītes pietrūkst, vai arī Vasīlijs visu ir pārpratis un uz beznozīmīgo reaģējis sāpīgi nozīmīgi!

• Mr. Nitro09.03.07 8:28

  Filosofiem vienkārši ļoti patīk runāties. Un īsti nav pat svarīgi par ko, tāpec var arī pie šī teksta komentāriem. Jo autore arī ir filosofijas studente.

• OMG09.03.07 12:24

  to, ka filosofiem patīk parunāties, esmu ievērojis. Ļoti retu reizi viņi skaidri definē, par kādu jautājumu notiks "€parunāšana" - visbiežāk viens kaut ko pasaka, otrs kaut kā noreaģē un tad pirmais atkal, pēc subjektīviem iemesliem, noreaģē uz otā reakciju un konfrontācija jeb iemesls sarunai ir gatavs!!!

• Mr. Nitro09.03.07 14:55

  Precīzi. Bet mēs visi taču esam tikai cilvēki, vai ne? Man, piemēram, reizēm tā gribas šokolādi, ka nopērku divus lielos Fazer ar lazdu riekstiem un noņammāju.